Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) rast risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem īstenot iekļaujošu izglītību, tostarp nodrošinot skolas ar atbalsta personālu un mazinot administratīvo slogu skolotāju ikdienā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekāpsies pašvaldību lūgumam samazināt minimālo skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās, liecina publiskai apspriešanai nodotā jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija.
Skolēnu valsts pārbaudes darbu sesija sāksies 2025.gada 12.maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās, paredz otrdien valdībā apstiprinātais centralizēto eksāmenu grafiks 2024./2025.mācību gadam.
Izglītības iestāžu vadītāji piektdien, 8.novembrī, pulcēsies seminārā Jēkabpilī, lai meklētu risinājumus vardarbības izskaušanai skolās, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
Lai par pieciem eiro palielinātu sociālās stipendijas "Studētgods" apmēru un paplašinātu stipendiātu loku, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā budžetā plāno pārdalīt 1,2 miljonus eiro, liecina saskaņošanai nodotais informatīvais ziņojums.
Aptuveni trešdaļa jeb 38% vecāku baidās par fiziskas vardarbības riskiem bērnu sporta pulciņos, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" veiktās aptaujas rezultātus konferencē "Spēle pēc noteikumiem: bērnu seksuālas izmantošanas riski sportā un to prevencija pašvaldībās" pirmdien uzsvēra nodibinājuma "Centrs Dardedze" pārstāve Anda Avena.
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31.martam aicina valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas, fakultatīvajās nodarbībās skolās nevar sākties agrāk par plkst.8, informē Tiesībsarga birojs.
Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi svētdien nāca klajā ar ierosinājumu par divu dienu pamieru Gazas joslā un ierobežotu ķīlnieku apmaiņu, ar mērķi vēlāk panākt "pilnīgu pamieru".
Valdība plāno piešķirt Ministru kabineta balvu četriem cilvēkiem, kā arī nodibinājumam "Centrs Dardedze" un izdevniecībai "Liels un mazs", liecina Valsts kancelejas sagatavotais rīkojuma projekts.
Latvijas bērnudārzos un skolās šobrīd mācās 3829 bērni, kas atbraukuši no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma. Taču, cik daudzi ukraiņu bērni neapmeklē skolas un kāpēc, valsts nezina. Netiek analizētas arī viņu sekmes. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, lielākās grūtības bērniem sagādā mācības latviešu valodā.
Zāļu ražotājs AS "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") un SIA "Centrālā laboratorija" ķīmijas un bioloģijas jauno skolotāju stipendijās atbalsta programmā "Starp mums ir ķīmija!" līdz šim ir piešķīrušas kopumā 45 000 eiro, aģentūru LETA informēja "Olpha" pārstāvji.
Advokāts Māris Kasparovičs novēlējis 74 146 ASV dolārus jeb 68 489 eiro stipendijām maznodrošinātiem Latvijas studentiem, aģentūru LETA informēja "Vītolu fonds".
Mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju straujā attīstība sniedz arvien vairāk iespēju un ievērojami atvieglo ikdienas dzīvi – 68% aptaujāto jauniešu* atzīst, ka MI risinājumi ir ne tikai noderīgi, bet arī palīdz ietaupīt laiku. Interesanti, ka 13% aptaujāto ir atklājuši, ka viņi ikdienā komunicē ar MI ģenerētu draugu, liecina iniciatīvas “Solve for Tomorrow" ietvaros veiktā aptauja
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir neapmierināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paļaušanos uz izdevniecībām mācību grāmatu nodrošināšanā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazīstinājusi ar plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno modeli "Programma skolā". Jauno modeli paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra, un tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām. Pret jauno modeli iebildušas pašvaldības.
Valdība šodien atbalstīja finansējuma pārdalīšanu 356 777 eiro apmērā, lai Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) varētu piedalīties augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanas projektā "ACE2-EU".
Finansējuma trūkums daļai izglītības iestāžu liedz iegādāties visu nepieciešamo, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" organizētajā pedagogu aptaujā par mācību līdzekļu pieejamību.
Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz vairākiem miljoniem eiro. Tik pēc Valsts kontroles domām varētu atrast lieki vai bez jēdzīga plāna iebudžetētu naudu. Piemēram, ar pieaugušo izglītošanu nodarbojas nevis viena, bet divas iestādes. Kā domā revidenti, šādi pārtērēti 3,6 miljoni. Ar to pietiktu, lai papildus vēl apmācītu 3 tūkstošus cilvēku. Savukārt neizpratni starp vairākām augstskolām raisījis kāds plāns, kas paredzēts ierēdņu izglītošanai. Arī šajā gadījumā runa ir par miljoniem, ziņo "Nekā personīga".