Augstskolas rosina centralizētos eksāmenus sākt jau februārī

No šā gada augstskolām ļauts rīkot iestājpārbaudījumus un uzņemt studējošos, pirms vēl viņi absolvējuši vidusskolu. Un šī prakse kļūst aizvien biežāka. Savukārt centralizēto eksāmenu nozīme līdz ar to mazinās. Augstskolu pārstāvji rosina izmaiņas centralizēto eksāmenu norisē, tostarp – piedāvājot to norisi pārcelt jau uz februāri, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Trīspadsmit ar pus tūkstoši jauniešu, kuri šogad iet 12. klasē, izdarīs savas nākotnes izvēles, tostarp - vai un kurā augstskolā studēt. Pērn, vēl daļēji eksperimenta veidā, bet ar šo gadu jau likums augstskolām ļauj rīkot uzņemšanu, pirms vēl jaunietis nokārtojis centralizētos eksāmenus un ieguvis dokumentu par vidējo izglītību.

“Man gribētos domāt, ka augstskolas izmantos šo autonomiju, lai precīzāk noteiktu, kas ir tas, kas viņām ir nepieciešams, lai sasniegtu augstus rezultātus. Vienlaikus arī man jāsaka, ka, protams, ir jāskatās šis ekonomiskais aspekts, un tādēļ arī tās sarunas šobrīd notiek, jo, iespējams, iespējams, ka mums ir labāki risinājumi kopā atrodami ar augstskolām tieši pret studiju programmu vajadzībām, piemēram, augstākā līmeņa eksāmeniem,” saka Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.

Pirmā savus iestājeksāmenus un agrāku uzņemšanu pērn piecām programmām ieviesa Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Šogad uzņemšana jauniešiem vēl pirms vidusskolu beigšanas būs desmit programmās, kur būs jāparāda zināšanas matemātikā, fizikā un loģikā. Savukārt vēlāk centralizēti kārtoto eksāmenu rezultāti paliks vairs tikai kā formalitāte uzņemšanas nosacījumu izpildei.

Skaidrojumos par iestājeksāmeniem jau pavasarī saklausāma arī cīņa ar ārvalstu augstskolām par labākajiem studentiem. Tajās bieži uzņemšana ir pēc līdzīga principa un par iekļūšanu augstskolā jaunieši uzzina vēl pirms vidējās izglītības atestāta saņemšanas.

“Jāsaprot, ka Latvija neeksistē vakuumā - mēs eksistējam Eiropas telpā un, protams, arī domājot par konkurenci, par talantiem, gan noturot mūsu talantīgākos jauniešus un piedāvājot viņiem foršākās un tiešām jēgpilnas studiju programma atbilstoši viņu interesēm,” saka izglītības un zinātnes ministrijas IZM valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane.

Studentu apvienībā gan nav tik optimistiski par to, ka procesi kļūs vienkāršāki, ja aizvien vairāk augstskolu rīkos savu atšķirīgu procedūru uzņemšanai. Latvijas Studentu asociācijas viceprezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods saka: “Tas var radīt situāciju, ka katrā augstskolā organizēs iestājeksāmenu savā laikā, kas nozīmē, ka tas ir milzīgs slogs reflektantam, jo viņam ne tikai ir jāatrod, kas ir, kur šie eksāmeni notiek kādā laikā, bet arī noteikti atsevišķi pieteikšanās sistēma. Šobrīd vienoto pieteikšanās sistēmu izmanto liela daļa Latvijas augstākās izglītības iestāžu.”

Savulaik, ieviešot centralizētos eksāmenus vidusskolu beidzējiem, viens no pamatojumiem bija saistīts tieši ar augstskolu interesēm - gan vienota zināšanu pārbaude, gan iestāšanās procesa vienkāršošana. Tāpat kā noteiktu eksāmenu kārtošana augstākajā līmenī.

Tomēr, augstskolām aizvien biežāk izvēloties uzņemšanu pirms vēl noslēguma eksāmeniem vidusskolās, rodas jautājums par to, cik vairs liela loma būs centralizētajiem eksāmeniem. Neviena no pusēm neuzskata, ka no tiem būtu jāatsakās. Tomēr izmaiņas piedāvātas ir.