Izglītība & Karjera

“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?

Ropažu novada dome iecerējusi ierīkot bērnudārzu greznā privātmājā, kas nesen konfiscēta par labu valstij kā noziedzīgi iegūta manta, vēsta LTV raidījums “de facto”. Īpašums pašlaik pirmsskolas izglītības iestādei nav piemērots, un pašvaldībā nevar pateikt, cik naudas nāksies iztērēt, lai ēku pielāgotu bērnu vajadzībām.

"Atkal klāt septembris. Zinību diena. Tā ir sākums kam jaunam," apsveikumā Zinību dienā sociālajā medijā "Facebook" norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

No 1. līdz 20. septembrim Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studenti līdz 25 gadu vecumam var pieteikties sociālajai stipendijai “Studētgods”. Pieteikums jāiesniedz elektroniski portālā Latvija.lv pakalpojumā “Studētgods”. Sociālās stipendijas “Studētgods” apmērs ir 175 eiro mēnesī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebilst pret studiju kursiem par seksuālo izglītošanu kā obligātiem un uzskata, ka kursiem jābūt brīvprātīgiem, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Pavasara sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) noslēgtā vienošanās paredz, ka sociālo zinību, dabaszinātņu, kā arī sporta un veselības priekšmetu pasniedzējiem studiju kursu par seksuālo izglītošanu būs attālināti jāapgūst līdz 2025.gada 1.janvārim, bet pārējiem pedagogiem - līdz 2025.gada 1.septembrim. Digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem ļaus nodrošināt vienotu pieeju pedagogu prasmju un zināšanu pilnveidei seksuālās izglītības jomā, lai seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā padarītu atbilstošu mūsdienu prasībām, toreiz skaidroja IZM. Pedagogu arodbiedrībai neesot saprotams, kāpēc visiem pedagogiem kursi jāapmeklē obligāti. Vanaga norādīja, ka profesionālās pilnveides nodrošināšana ir skolu direktoru un izglītības pārvalžu pārziņā. Tāpat neesot skaidrs, vai izpētīts, cik pedagogiem jau ir bijusi profesionālā pilnveide. "Izskatās no malas, [ka] īsā laikā visus [skolotājus] caur vienu kursu tematisko bloku, neiedziļinoties, vai [skolotājam] varbūt jau ir izieti tādi kursi," sprieda Vanaga, piedāvājumu raksturojot kā "nesamērīgu iejaukšanos no nacionālā līmeņa". Arodbiedrību arī pārsteidzis termiņš, līdz kuram kursi jāapmeklē. Citiem profesionālās pilnveides kursiem termiņi neesot noteikti, turklāt neesot pārliecības, vai augstskolām ir kapacitāte īsā laika posmā apmācīt visus pedagogus. "Kāpēc nacionālā līmenī nenodrošina pedagogiem kursus par mākslīgā intelekta izmantošanu mācībās vai vardarbības [izskaušanu]? Tas nav saistoši, interesanti. Bet pēkšņi šis temats [par bērnu seksuālo izglītošanu] ministrijai liekas pati prioritāšu prioritāte," uzskata Vanaga. Kā vēstīts, pērn tika aktualizēts jautājums par seksuālās un reproduktīvās veselības mācību materiālu izstrādi. Skaļu rezonansi izraisīja VISC publicēto mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību nokļūšanas izglītības sistēmā, kuros bija runa par psiholoģiskā un fiziskā dzimuma varbūtējām atšķirībām un transseksuālismu. Par materiālu nonākšu izglītības sistēmā tika ierosināta disciplinārlieta pret VISC vadītāju Lieni Voroņenko, kas ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu tika atstādināta no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vēlāk viņa atstāja VISC vadītājas amatu, līdz ar ko tika izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta. Ar paveikto darbā pie bērna vecumam atbilstošas seksuālās reproduktīvās veselības izglītību nākamnedēļ, 4.septembrī, iepazīsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Lai sagatavotu bērnus skolai, trešā daļa vecāku (33%), kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem, plāno atvēlēt no 100 līdz 200 eiro. Galvenās izmaksu pozīcijas mācību laikā, pēc vecāku domām, ir bērnu apavi un apģērbs, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Latvijā 84% vecāku vēlas, lai viņu bērns uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas sāktu studijas kādā no Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta veikto aptauju.

No šodienas Rīgā beidz pastāvēt četras pamatskolas un viens bērnudārzs, bet viena vidusskola tiek pārveidota par pamatskolu.

Ata Kronvalda balvu par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilus rezultātus saņems seši pedagogi, informē Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Bodniece.

Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 224 322 skolēni, tai skaitā 20 657 pirmklasnieki un 2504 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati.

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu "Zvaigžņu reitingā" par sasniegumiem 2023./2024. mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas.

Lai turpinātu celt skolotājiem minimālo algu atbilstoši grafikam un ieviestu jauno finansēšanas modeli "Programma skolā", nākamā gada budžetā būtu jāatrod 111 miljonus eiro, intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) neuzskata, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu līmenī būtu jāregulē, cikos jāsākas stundām skolās, kā to ieteicis tiesībsargs.

Lielākās grūtības piesaistīt skolotājus, kas varētu mācīt otro svešvalodu, kas nebūtu krievu valoda, ir Rīgā, intervijā Latvijas Radio izteicās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša valdības sēdē uzsvēra, ka atbalsta Finanšu ministrijas nolūku sabalansēt nākamā gada valsts budžetu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma izveidojuši analītisku rīku vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai, kā arī pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā līdz 2050.gadam, informē universitāte.

Kanādā dzīvojošā Dzidra Asaris-Ikvilds, dodoties mūžībā, novēlējusi 1 279 933 Kanādas dolāru jeb 850 943 eiro studentiem Latvijā, aģentūru LETA informēja nodibinājuma "Vītolu fonds" pārstāvji.

Ir gadījumi, kad skola redz vardarbības gadījumus, bet vecāki problēmu nesaskata, teica izglītības un zinātnes ministre Andra Čakša, prezentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par vardarbību skolās.

Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā ir plaši izplatīta problēma izglītības vidē, teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien izskatīs valdība.

Latvijas Universitātes (LU) Duālās karjeras stipendiju 2024./2025. akadēmiskajam gadam saņēmuši 56 sportisti, informē universitāte.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolās nav nokomplektēti apmēram 3% vakanču, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Politiķus atkal ir skāris vīruss nepildīt likumu pret pedagogiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.