Kāpēc augstskolas rektoram maksā četras reizes vairāk nekā Valsts prezidentam?
Pēdējās dienās interneta vidē izvērsusies viļņošanās ap Latvijas Universitātes (LU) publicēto algu sarakstu – rektors pagājušā gada decembrī saņēmis gandrīz 22 tūkstošus eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15 tūkstošiem, tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13 tūkstošus un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, skaidroja Latvijas Radio 1 raidījums “Krustpunktā”.
Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas pa pārāk mazām algām, tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir pat ļoti cienījams, dažiem pat varētu šķist nesamērīgi liels. Kas nosaka augstskolu darbinieku algas, kāpēc dažiem tiek maksātas tik lielas summas no studentu un valsts naudas?
LU administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, kurš algā saņēmis desmit tūkstošus - vairāk nekā Valsts prezidents, skaidroja, ka algas nosaka pati augstskola un augstskolās ir strikti noteikta procedūra, kādā tiek noteikts atalgojums, kādā veidā tiek pieņemts budžets un lēmums par to vai citu amatpersonu. Iepriekš minētos ciparus A. Sarnovičs nodēvēja par netipisku gadījumu, patiesībā jārēķina gada griezumā, jo vienā atsevišķā mēnesī var būt dažādi iemesli, kāpēc ir lielāka vai mazāka alga.
Ir amatpersonas, kuras strādā tikai administratīvo darbu, bet rektors, prorektori un dekāni ir tie paši profesori, un universitāte ir veidojusi likumdošanas iniciatīvas, kas ļautu šīm amatpersonām veidot kādu periodu, kad viņas varētu nepildīt pienākumus, kurus viņām uzliek akadēmiskā personāla statuss, piemēram, rektoru ievēlot uz noteiktu periodu - četriem gadiem, pirms tam viņš ir bijis profesors.
Rektors ir guvis visas LU saimes atbalstu, ievēlēts sapulcē. Agrāk vai vēlāk, ja viņu neievēlēs, rektoram būs jāatgriežas savā pamatdarbā, tāpēc, ja vien viņš nav pensijas vecumā, viņam paralēli jāveic akadēmiskais darbs - jāvada lekcijas maģistriem un doktoriem, jāvada darbi, jāpublicē zinātniskie raksti utt. “Šīs personas strādā daudz un daudz arī saņem, taču tās strādātu mazāk, ja būtu saudzēšanas periods, lai viņš bez problēmām varētu atgriezties profesora amatā,” uzsvēra A. Sarnovičs. Viņš piebilda, ka parastais pasniedzējs, piemēram, tenūrprofesors, algā saņem 7000 eiro, bet lektors saņem 14 eiro stundā - ap 2400 eiro.
“Providus” direktore Sanda Liepiņa atgādināja, ka ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pedagogu, tostarp augstskolu pasniedzēju, darba samaksas minimālās likmes, piemēram, rektoram zemākā algas likme ir 2739 eiro, profesoram - 2278, prorektoram - 1823, bet lektoram - 1169 eiro.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga teica, ka arodbiedrība redz, ka algu “šķēre” ir nesamērīga un netiek domāts par docētājiem. Savukārt zemākajai pakāpei - asistentam - minimālā likme ir 10,77 eiro stundā.
