Tie paši Saeimas deputāti, kuriem maksā par katru komisiju, uz kuru šis ierodas izgulēt pohas, atmaksā katru solīti, ko šamais spēris ārpus Rīgas, uz darbu ierodies kad gribi, atvaļinājums garāks par brīvlaiku skolā u.t.t.
Tā vietā, lai valstī ieviestu skaidru samaksas sistēmu, tanī skaitā arī valsts augstskolās, ražo visādus likumus, lai sistēmu vēl vairāk saputrotu.
Sistēmai jābūt vienkāršai, tik un tik minimālās(vai vidējās) algas prezidentam, ministru prezidentam, ministriem, spīķeram, deputātiem, komisiju vadītājiem, parlamenārajiem sekretāriem, arī rektoriem un citiem valsts iestāžu vadītājiem. Var piešķit arī prēmijas, kas teiksim nepārsniedz 10% no algas gadā. Tas arī viss. Un stingri jāturas pie principa "paši sev algu nepiešķiram".
Spriežot pēc visa sistēma ir viena, kā valstī, tā augstskolās.
Pozīcija ir mūžīga 51-55 procentu robežās. Ja pietrūkst, tad piepērk. Pozīcija arvien sev iedala ar(+) un piepērk ka protams uz opozīcijai (-) rēķina. Un ko tu viņiem padarīsi, viņi vienmēr ir vairākumā, viņi tā lemj.
Problēma ir tā ka pie šādas sistēmas pozīcijā pamazām vien salasās tikai izteikti sliktie zēni, un praktiski visi izteikti labie zēni tiek ietriekti dziļā opozīcijā uz pilnu termiņu.
Komentāri: Kāpēc augstskolas rektoram maksā četras reizes vairāk nekā Valsts prezidentam?
Jārēķina v razreze goda.
Nu bet, kādam taču ir jāapstiprina tie rēķini? Jeb kā, katrs sev aprēķina un tad visi draudzīgi saskaita kopā budžetā?
Vai tad citās valsts struktūrās ir citādi?
Tie paši Saeimas deputāti, kuriem maksā par katru komisiju, uz kuru šis ierodas izgulēt pohas, atmaksā katru solīti, ko šamais spēris ārpus Rīgas, uz darbu ierodies kad gribi, atvaļinājums garāks par brīvlaiku skolā u.t.t.
Tā vietā, lai valstī ieviestu skaidru samaksas sistēmu, tanī skaitā arī valsts augstskolās, ražo visādus likumus, lai sistēmu vēl vairāk saputrotu.
Sistēmai jābūt vienkāršai, tik un tik minimālās(vai vidējās) algas prezidentam, ministru prezidentam, ministriem, spīķeram, deputātiem, komisiju vadītājiem, parlamenārajiem sekretāriem, arī rektoriem un citiem valsts iestāžu vadītājiem. Var piešķit arī prēmijas, kas teiksim nepārsniedz 10% no algas gadā. Tas arī viss. Un stingri jāturas pie principa "paši sev algu nepiešķiram".
Ja kautko grib sagraut vai iznīcināt tautu, vajag viņai atņemt pagātni! Tā mēdza teikt Politbiroja ārštata padomnieks Josifs Gebelss!
Lai dzīvo LPSR iekārta boļševiku vadībā!
Spriežot pēc visa sistēma ir viena, kā valstī, tā augstskolās.
Pozīcija ir mūžīga 51-55 procentu robežās. Ja pietrūkst, tad piepērk. Pozīcija arvien sev iedala ar(+) un piepērk ka protams uz opozīcijai (-) rēķina. Un ko tu viņiem padarīsi, viņi vienmēr ir vairākumā, viņi tā lemj.
Problēma ir tā ka pie šādas sistēmas pozīcijā pamazām vien salasās tikai izteikti sliktie zēni, un praktiski visi izteikti labie zēni tiek ietriekti dziļā opozīcijā uz pilnu termiņu.
Komentēt