Vīzu atteikumi pat trešdaļai uzņemto studentu – kas ir “līdere” starp augstskolām?

Trešo valstu studentu piesaiste Latvijā gadiem pasniegta kā “izglītības eksports”, taču valsts dienesti brīdina par risku – daļā gadījumu studijas tiek izmantotas kā aizsegs ieceļošanai Eiropā. Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” iegūtie dati liecina: 2024. gadā Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas (bijusī ISMA) aicināto studentu vidū vīzu atteikumu īpatsvars sasniedza 31%, tātad - iebraukšana liegta gandrīz katram trešajam. Raidījums arī noskaidrojis, ka šī augstskola visbiežāk kļūst par “otro pieturu” ārvalstu studentiem, kuri maina mācību iestādi vai pēc atskaitīšanas meklē iespēju turpināt studijas Latvijā.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola jeb ISMA, kas tagad ir mainījusi nosaukumu uz Rīgas Ziemeļvalstu augstskolu, ir viena no privātajām augstskolām ar lielu ārvalstu studentu skaitu, taču vienlaikus - ar izteikti augstu vīzu atteikumu īpatsvaru. “de facto” rīcībā esošie Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka lielajās universitātēs (RTU, LU, RSU) atteikumu īpatsvars 2024. gadā ir salīdzinoši zems (ap 5-6%).

Turpretim atsevišķās privātajās mācību iestādēs tas ir būtiski augstāks. Baltijas Starptautiskajai akadēmijai (BSA) atteikumu īpatsvars 2024. gadā bija 23,5%, bet Rīgas Ziemeļvalstu augstskolai - 31%. Turklāt šai augstskolai augsts atteikumu īpatsvars saglabājies ilgstoši: pēdējo sešu gadu laikā tas nav bijis zem 30%, bet 2020. gadā sasniedza 54%.

Augstskolas administratīvā darba prorektors Andrejs Cinis raidījumam gan norādīja, ka šādus datus nav redzējis, un pauda savu vērtējumu par atteikumiem: “Ja mēs paskatāmies galvenās valstis, par kurām ir interese - Uzbekistāna un Indija, tad par vienu mēs rēķinājām, bija mums 11% atteikums un par otru 9% atteikums. (..) Kopumā mēs to nevaram pateikt, jo tas process notiek patstāvīgi.”

Izglītības un zinātnes ministrija ar šo augstskolu nolēma neslēgt vienošanos par labo praksi ārvalstu studējošo piesaistē un turpina iestādes pārbaudi.

“de facto” apkopotie dati izgaismo vēl vienu specifisku tendenci - Rīgas Ziemeļvalstu augstskola bieži kļūst par “otro pieturu” ārvalstu studentiem, kuri maina mācību iestādi. No visiem ārvalstu studentiem, kuri iepriekšējā mācību gadā mainīja augstskolu (165 personas), 134 pārgāja uz Rīgas Ziemeļvalstu augstskolu. Līdzīga aina redzama arī datos par studentiem, kuri pēc atskaitīšanas uzsākuši studijas citā iestādē: pēdējo trīs mēnešu statistikā vairākums no šīs grupas (19 no 30) atkal nonāca tieši Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā (ISMA). Andrejs Cinis šo situāciju komentēja šādi: “Es pieļauju, ka tādas situācijas ir. Nu, ja ir likumīgi viņu pieņemt, kāpēc mēs viņu nevarētu pieņemt?”

Kad augstskola atskaita ārvalstu studentu un prasa atsaukt viņa vīzu, praksē paiet aptuveni mēnesis, līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem lēmumu. Šajā laikā students var paspēt iestāties citā augstskolā - likums to ļauj vienu reizi. Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs Imants Bergs uzsver, ka šī norma būtu jāmaina: “Ja students tiek atskaitīts no augstskolas X, lai iestātos augstskolā Y, viņam pa priekšu ir jāaizbrauc mājās, un tad ir jāsāk viss process no sākuma.”

Uz sistēmiskiem trūkumiem pērn norādīja Valsts drošības dienests, uzsverot, ka ieceļošanas nosacījumus ir viegli apiet, un tas rada drošības riskus. Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts norādīja uz acīmredzamiem kvalitātes riskiem kandidātu atlasē: “Ir virkne personu, kurām pie ieceļošanas esam konstatējuši, ka faktiski nav angļu valodas zināšanu. Tad kā viņš studēs Latvijā?”

Gan Iekšlietu, gan Izglītības un zinātnes ministrija plāno pasākumus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un pastiprinātu augstskolu atbildību. Piemēram, studējošo ģimenes locekļiem ieceļošanu Latvijā plāno ierobežot. Šobrīd, pēc PMLP datiem, tiesības uzturēties valstī ir aptuveni 7,1 tūkstotim trešo valstu studentu un 81 viņu ģimenes loceklim. Plāno stingrāk vērtēt studētgribētāju zināšanas un angļu valodas prasmes, kā arī prasīt pirmā kursa studentiem finanšu nodrošinājumu iespējamai atgriešanai uzturēšanās tiesību atcelšanas gadījumā. Savukārt augstskolām liks atskaitīt tos studentus, kuri 10 dienas bez attaisnojuma neapmeklē mācības. Šobrīd robežsardzei jāziņo, ja students nemācās 14 dienas.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs raidījumam uzsvēra, ka augstskolu rīcība jāvērtē pēc būtības, ne tikai formāli, nepieciešamības gadījumā lemjot arī “par atsevišķu organizāciju tiesībām īstenot studiju programmas”.

Plašāka informācija Izglītības ministrijai šobrīd ir par tām augstskolām, kas parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē. Pirmo reizi to noslēdza pirms sešiem gadiem, vēlāk pagarināja; tajā pašlaik ir 16 augstskolas, kas apņemas ievērot stingrus kritērijus, tostarp nepārsniegt 20 % atskaitīto studentu īpatsvaru.

Ar Baltijas Starptautisko akadēmiju vienošanos 2023. gadā izbeidza, balstoties uz Ārlietu ministrijas, kā arī drošības un iekšlietu iestāžu sniegto informāciju. Ārpus vienošanās šobrīd ir četras iestādes.

IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Liene Levada raidījumam atzina, ka likuma izmaiņu mērķis būs labās prakses kritērijus padarīt par “kvalitātes minimumu”. Vienlaikus IZM sola šogad izstrādāt vienotu ilgtermiņa internacionalizācijas stratēģiju, kas noteiks arī prioritāros reģionus, lai “izglītības eksporta” politiku salāgotu ar valsts drošības interesēm un darba tirgus vajadzībām.