Prezidents atbalsta mākslas augstskolu unikalitāti
Mākslas augstskolu rektori neslēpj, ka meklē veidus saziņai ar valsts augstākajām amatpersonām, jo viņus neapmierina Izglītības un zinātnes ministrijas darba metodes, neizvērtējot izglītības iestādes pēc būtības, tāpēc viņi uzaicināja ciemos Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš vakar apmeklēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju.
Valsts prezidentu iepazīstināja ar augstskolu darbu, mācību telpām, studentiem un studiju virzieniem, kā arī ar augstskolās veiktajiem uzlabojumiem, kas notikuši ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.
«Es šeit nenācu izvērtēt programmas vai ieguldīt Eiropas naudu, mans mērķis bija saprast šīs augstskolas, kas tām kopīgs, kas atšķirīgs un kādas ir nozares izredzes nākotnē,» Neatkarīgajai teica Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar rektoriem. Savā vērtējumā prezidents bija atbalstošs: «Es gribētu droši apgalvot, ka mākslas augstskolas iet savu ceļu un to nākotnes plāni ir skaidri, vienīgi tām visām ir viena problēma – neizpratne par valsts rīcību nākotnē. Man nav šaubu par to, ka skolas rada daudz paliekošu vērtību, uz to norāda arī kontakti Eiropā un pasaulē. Ir milzīgs potenciāls, un mākslā parādās interesantais, ko varam attīstīt un nest pasaulē.» Prezidents atzina, ka apmeklētās augstskolas vajadzētu skatīt nodalīti, jo to tradīcijas un pieeja atšķiras.
«Tikšanās bija vajadzīga, jo mēs, mākslas augstskolas, neesam mierā ar pastāvošo atmosfēru. Mēs gribam, lai arī valsts pirmās personas redzētu unikalitāti, kas ir, un vērtētu pēc būtības. Man likās, ka prezidents sarunā saprata situāciju. Protams, mēs dažkārt varbūt neredzam, ko vajadzētu citādi, bet tas ir dabiski. Nav problēmu pieņemt ieteikumus un risinājumus, kā kaut ko darīt labāk, bet mēs nespējam pieņemt tās dīvainības, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā,» prezidenta vizītes nozīmību skaidroja Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs teica, ka tas esot pozitīvi, ja arī Valsts prezidents interesējas par mākslu, kultūru un mūziku. «Tā ir identitāte un Latvijas tēls. Ja visu laiku apgalvos, ka Latvijas izglītība ir slikta, neviens pie mums nebrauks mācīties. Turklāt tam nav nekādu pierādījumu un formāla pamata. Lai vai kādas kolīzijas būtu, mēs veidojam pozitīvu tēlu. Konkurss mums ir liels – līdz desmit cilvēkiem uz vienu vietu. Ar budžeta vietām mēs varam atbalstīt labākos jauniešus, kas nāk no Latvijas. Pastāv laba sistēma, kuru nevajag sagraut. Gan mūzika, gan māksla ir unikālas. Nedrīkst iznīcināt lietas, kas dibinātas līdz ar Latvijas dzimšanu.» A. Naumovs pozitīvi novērtēja to, ka prezidents atbraucis un konkrēti iepazinies ar augstskolā notiekošo, nevis sekojis nepamatotiem paziņojumiem medijos. Svarīgi esot bijis arī parādīt, ko katra augstskola savai attīstībai ir paveikusi ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, kas redzams gan Zirgu pastā, gan Mūzikas akadēmijas studijās, gan Mākslas akadēmijas jaunajā mediju telpā, ko, pēc A. Naumova vārdiem, par valsts līdzekļiem nebūtu iespējams izdarīt.