No atlikušajiem trim scenārijiem, ko augstākās izglītības un zinātnes nozares reformēšanai piedāvā premjera izveidotā darba grupa, Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra par atbalstāmu uzskata priekšlikumu saglabāt esošo augstskolu un zinātnisko institūciju skaitu, vienlaikus radot labvēlīgus nosacījumus to konsolidācijai.
Vērta gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka viņš atteiktos no savas sākotnēji paustās pārliecības par nepieciešamību vienā universitātē apvienot visas esošās valsts dibinātās augstskolas, kas realizē sakņotas studiju un pētnieciskās programmas.
Tomēr viņš apzinās, ka šīs ieceres īstenošanai valstī nav piemēroti ne finansiālie, ne organizatoriskie apstākļi un trūkst arī būtisku normatīvo aktu, tostarp daudz piesauktā Augstākās izglītības likuma, kā arī vismaz bāzes līmenī pieņemtu grozījumu, kas publiski atvasinātas personas statusu ieguvušajām augstskolām ļautu nodot valsts nekustamos īpašumus.
Abus pārējos scenārijus, no kuriem pirmais paredz vienas zinātnes universitātes izveidi Rīgā, saglabājot reģionālās un mākslas, kā arī atsevišķās profesionālās augstskolas, bet otrais - institūciju konsolidāciju pēc nozaru grupu principa, Vētra uzskata par nepieņemamiem.
Pirmais scenārijs, kura pamatmērķis ir izglītības pieejamības nodrošināšana, ir visai apšaubāms, jo nav skaidrības par to, vai reģionālajās augstskolās iegūtais diploms būs līdzvērtīgs tam, ko piedāvās universitāte Rīgā. Savukārt nozaru augstskolu veidošanā visvairāk ieinteresēti varētu būt darba devēji, nevis paši augstskolu pārstāvji, bet bez to iniciatīvas šāda pārstrukturēšana nebūtu iespējama.
Tomēr zinātnes universitātes koncepts Vētram joprojām šķiet vienīgais ceļš uz Latvijas augstākās izglītības attīstību, turklāt ar to saprotot ne tikai fundamentālo zinātni, bet mācību sasaisti ar pētniecību visos studiju līmeņos. Tikai tādā variantā, pēc viņa domām, būtu iespējams panākt Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanos un ārvalstu studentu piesaistīšanu.
AIP priekšsēdētājs nenoliedz, ka pašreizējos apstākļos Latvija šādas universitātes izveidi nevar atļauties un, visticamāk, nevarēs arī nākamgad, tomēr Vētra atzīst, ka ir noskaņots visai optimistiski.