Iebilst pret IZM ieceri apvienot Augstākās izglītības un zinātnes departamentus

Augstākās izglītības padome (AIP) iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri apvienot Augstākās izglītības departamentu (AID) un Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamentu (ZTID), aģentūru BNS informēja AIP sekretāre Laura Bērziņa.

Padome norāda, ka IZM strukturālās pārmaiņas būtu jāīsteno, ņemot vērā līdzšinējo funkciju un resursu izvērtējumu, taču šāda analīze vēl neesot veikta, par ko AIP ir nobažījusies.

Līdz ar to iecerētās izmaiņas netuvinās izvirzītā mērķa – nelielas, efektīvas, motivētas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes izveide – sasniegšanu, uzskata padome.

AIP norāda, ka struktūras reformai izraudzītais laiks nav piemērots, jo 2012.gadā notiek divi plaši pasākumi – studiju programmu un virzienu, kā arī zinātnisko institūciju izvērtējums.

"Ministrijas AID un ZTID ir šo izvērtējumu reālais pasūtītājs. Tiem ir jābūt gataviem veikt nepieciešamos pasākumus, kas izrietēs no iegūtajiem rezultātiem. Jau tā sarežģīto izvērtēšanas procesu būtiski ietekmēs paredzamā neskaidrība minēto departamentu struktūrā un personālsastāvā," uzsver padome.

AIP arī min – ja piedāvātās pārmaiņas IZM struktūrā ir, lai Latvija labāk sagatavotos Eiropas Savienības prezidentūrai, nav saskatāma cēloniska sakarība starp AID un ZTID apvienošanu vienā struktūrā vienlaikus ar atšķirīgu organizatorisko un normatīvo regulējumu ES ietvaros starp šīm nozarēm, kas prasīs atšķirīgu panākumu īstenošanu Latvijas ES prezidentūras laikā.

"Akcentējot pārvaldes efektivitāti un orientāciju uz rezultātu, jāuzsver, ka pašreizējā IZM struktūrā tikai ar augstāko izglītību vien saistīti jautājumi tiek risināti vairāk nekā piecos departamentos. Arī piedāvātajā struktūras versijā valsts sekretāra vietnieka tiešā pakļautībā būs vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība, zinātne, valodas politika un citi," klāsta padome.

Savukārt pēc apvienošanas funkcijas, kas saistītas ar finansēšanu, struktūrfondiem, nekustamajiem īpašumiem, politikas iniciatīvu ieviešanu, būs citu amatpersonu pārvaldībā. Pēc AIP uzskata, šāds izkārtojums saglabā iespēju lieki birokratizēt jautājumu risināšanu un attālina no mērķa sasniegt nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi.

AIP arī paudusi gatavību piedalīties tālākā apspriešanā par Latvijai vispiemērotākā augstākās izglītības nozares pārvaldības modeļa izstrādi.