Ceturtdiena, 22.februāris

redeem Adrians, Ārija, Rigonda

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Kā iesaistīt jauniešus un profesionāļus skolotāju pulkā?

© Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

Latvijas Universitātē (LU) studē lielākā daļa Latvijas topošo pedagogu. Šogad vien pedagoģijas programmās studijas uzsākuši vairāk nekā 250 studenti. Šie topošie skolotāji savu diplomu ar apliecinājumu par skolotāja kvalifikācijas iegūšanu saņems pēc vairākiem gadiem un viņus jau tagad gaida skolās. Papildu bakalaura un 2. līmeņa studijām, LU aktīvi strādā, lai pedagoga profesijai piesaistītu arī citu nozaru profesionāļus, skolotājus, kuri darbu skolā sen atstājuši, un tos pedagogus, kuri vēlas mainīt vai paaugstināt savu kvalifikāciju.

LU - galvenā skolotāju kalve Latvijā

Vēl pirms dažiem gadiem LU pedagoģijas studiju programmu klāsts bija daudz vairāk sadrumstalots, piedāvājot vairākus desmitus studiju programmu ar noteiktām specializācijām, piemēram, “Vidējās izglītības ķīmijas skolotājs” vai “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”. Lai samazinātu studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu, tika pakāpeniski slēgtas virkne studiju programmu (kopskaitā 22), kā arī izstrādātas un atbilstīgā kārtībā licencētas un akreditētas modernizētas studiju programmas, nodrošinot studiju procesa nepārtrauktību un kvalitāti.

Studiju virzienā “Izglītība un pedagoģija” šobrīd LU piedāvā septiņas studiju programmas - no pirmā līmeņa līdz par doktorantūrai. Tiem, kas vēlas studēt un kļūt par skolotājiem, tiek piedāvāta studiju programma “Skolotājs”, izvēloties specializāciju kādā mācību priekšmetā - matemātika, angļu valoda utt. Bakalaura grādu ieguvušie var turpināt studijas maģistrantūrā un tālāk arī doktorantūrā.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela skaidro, ka profesionālā studiju programma “Skolotājs” sastāv no dažādiem moduļiem, kas var noderēt gan tiem studentiem, kas vēl tikai kļūst par skolotājiem, gan tiem, kas jau ir kāda mācību priekšmeta skolotāji, bet vēlas apgūt vēl ko papildus. Proti, studiju programmā ir iespējams izvēlēties vairākus moduļus, kļūstot par vairāku mācību priekšmetu skolotāju vienlaikus. Piemēram, apgūt visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu gan par latviešu valodas, gan dizaina un tehnoloģiju skolotāju. Tādējādi studentam, jau uzsākot studiju gaitas, ir iespējams plānot savu nākotnes noslodzi, izvēloties priekšmetus, ar kuriem pēc tam, strādājot skolā, ir lielāka vai mazāka slodze.1

Kā uzsver LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, tad vismaz puse no pedagoģijas studentiem Latvijā mācās tieši LU, proti - izvēlas kādu no piedāvātajām studiju programmām. Tomēr, redzot vispārējo situāciju valstī, LU vēlas “saprast, ko varam darīt labāk”, lai kvalitatīvi un zinoši skolotāji ne tikai uzsāktu darbu skolās, bet arī vēlētos to turpināt daudzu gadu garumā, veidojot mūsu valsts nākotni. Universitātei jāspēj skatīties plašāk, meklējot dažādas iespējas, kā veidot kvalitatīvu un profesionālu skolotāju kopumu Latvijā.

Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

Piesaistīt skolām citu nozaru profesionāļus

Viens no veidiem, kā piesaistīt dažādu jomu profesionāļus darbam skolā ir LU piedāvātā 2. līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma “Skolotājs”, kas ir daļa no skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks”. Šīs studiju programmas unikalitāti Latvijā pamato tās īstenošanas forma - darba vidē balstītas studijas. Programmas būtība - piesaistīt pedagoģijai cilvēkus, kuriem jau ir augstākā izglītība kādā citā nozarē. Studenti apgūst pedagoģiskajai darbībai nepieciešamo kompetenci un iegūst skolotāja kvalifikāciju. Šā gada vasarā programmu absolvēja vairāk nekā 70 speciālisti, bet nākamajam projekta posmam tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi.

Paralēli projektam “Mācītspēks” LU iekšienē rit diskusijas par pedagoģijas studiju kursa iekļaušanu visās studiju programmās, neatkarīgi no zinātņu nozares. Jau pašlaik studenti pedagoģiju var izvēlēties kā C daļas kursu - proti, brīvās izvēles, tomēr LU Studentu padome rosina paplašināt pedagoģijas apgūšanu un iekļaut šo kursu kā obligātu visās studiju programmās. “Mūsu studenti saprot, kas ir svarīgi!” saka L. Daniela. “Vai ar to būs pietiekami? Mēs to nezinām, bet tas ir solis pareizajā virzienā - iespēja jebkuram iepazīt un saprast pedagoģiju. Tā mēs rosinām studentus domāt plašāk par savu nākotnes profesiju,” piebilst dekāne.

Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

Tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursi

Skolotājam tāpat kā ārstam ir jāmācās visu mūžu. Tālākizglītība un profesionālās pilnveides kursi ir viens no veidiem, kā piesaistīt skolām jaunus cilvēkus vai atgriezt skolā tos, kuri darbu pirms kāda laika atstājuši par labu citām izvēlēm.

Pedagoģija nav un nevar būt atrauta no kopējiem procesiem sabiedrībā. Mēs redzam, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērst mācībām mūža garumā, papildinot, atsvaidzinot zināšanas vai iegūstot jaunu profesiju,” saka PPMF dekāne. LU piedāvā dažādus mācību kursus gan tiem skolotājiem, kas vēlas paaugstināt kvalifikāciju, gan tiem, kas vēlas papildināt zināšanas un, piemēram, pasniegt vairāk mācību priekšmetus, nekā līdz šim.

PPMF dekāne uzsver, ka tieši tālākizglītība ir tā joma, kur LU vajadzīga cieša sadarbība ar pašvaldībām, jo tieši pašvaldības zina, kādi skolotāji nepieciešami. Un pašvaldības pārzina savus cilvēkus, var uzrunāt tos, kuri būtu gatavi kļūt par skolotājiem. LU ir gatava apkopot informāciju par pašvaldību aktualitātēm un pēc tām veidot kursu piedāvājumu atbilstoši vajadzībām. Īsāk sakot - lai nepiedāvātu kursus, kuri nav aktuāli, tērējot laiku un resursus.

Tālākizglītībai var pieteikties visa gada garumā,” uzsver profesore L. Daniela. “Protams, jāskatās, kad sākas kurss, taču tas nav kā pamata studijās, kad iestāšanās ir vasarā un studijas sākas septembrī.” PPMF dekāne aicina pašvaldības un skolas rūpīgi sekot līdzi LU piedāvājumam tālākizglītībā, mudinot savus skolotājus un citus interesentus iesaistīties visiem pieejamās apmācību programmās.

LU un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās diskusijās reģionos par skolotāju sagatavošanu un kvalitāti vairāki pašvaldību pārstāvji norādīja, ka paši ir bijuši skolotāji kādu laiku, bet dažādu iemeslu dēļ darbu skolā pārtraukuši. Dažādi tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas kursi, kā arī atbalsts no skolas elastīgam darba laikam būtu spēcīgi argumenti, lai viņi domātu par atgriešanos skolotāju rindās. Profesionāļu vai bijuši skolotāju piesaistei pašvaldību pārstāvji aicināja pārdomāt mācību procesa organizēšanu skolās, lai būtu iespējams iesaistīties, piemēram, pasniedzot tikai dažas stundas nedēļā. Tas dotu ieguvumu skolai un skolēniem, atslogotu citus pedagogus, tomēr pašlaik šāda iesaiste ir sarežģīta un ļoti birokrātiska.