Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Augstskolas neapmierinātas ar IZM ieceri

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Augstskolu pārstāvji otrdien parlamentā kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri augstskolu institucionālā finansēšanas modeļa pilotprojektā iekļaut tikai Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), tādējādi neievērojot taisnīguma un labas pārvaldības principus.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā deputāti un augstākās izglītības pārstāvji diskutēja par augstskolu institucionālā finansēšanas modeļa un tā pilotprojekta ieviešanu.

Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela piekrita, ka jaunais modelis ir "universitāšu autonomijas stiprināšanas instruments", taču neesot skaidrs, kāpēc izvēlēta tikai viena augstskola, jo līdz šim nav iezīmējusies neviena segmenta augstskola, kas nevēlētos piedalīties pilotprojektā. "Šādā situācijā tā pilotēšana vairs neizskatās īsti skaidra un caurspīdīga," ministrijai pārmeta Muktupāvela.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders atklāja, ka RTU pati bija nākusi pie ministrijas ar savu redzējumu, "skaidri un gaiši parādot, ka grib samazināt studējošo skaitu, bet tagadējais finansēšanas modelis tam traucē". Turpretim citas augstskolas līdz šim nākušas neesot. Viņš atgādināja, ka par pilotprojekta realizēšanu valdība nolēma jau augusta beigās, skatot jautājumu par Liepājas Universitātes reorganizāciju.

IZM pārstāvis arī skaidroja, ka liela nozīme ir tam, kuras ministrijas pakļautībā ir konkrētā augstskola, jo tad nepieciešama arī nozares ministrijas iesaiste, tā kā IZM finansē tikai snieguma finansējumu, uz ko neattiecas pilotprojekts.

Turpretim Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš pauda izbrīnu, ka finanšu modeli plānots ieviest, tam atvēlot papildu finansējumu, nevis esošā finansējuma ietvaros. Neizpratni radījis arī tas, kāpēc grozījumi nav tikuši saskaņoti ar tām ministrijām, kuru pārraudzībā ir augstākās izglītības iestādes.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Administrācijas un attīstības prorektora Toma Baumaņa ieskatā tā būtu nekorekta rīcība no ministrijas un RTU puses. "Manā izpratnē pilotprojekts ir konkurss, un šajā gadījumā tas nav noticis," pārmeta Baumanis, piebilstot, ka neesot pārliecības, vai IZM jebkad būtu izvērtējusi augstskolām piešķirto līdzekļu atdevi.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Universitātes (LU) Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš apgalvoja, ka par institucionālā finansējuma modeli esot iestājušās visas zinātņu universitātes, ne tikai RTU. "Mūsu problēmas ir tās pašas, kas RTU, tie paši šķēršļi. Tātad mums šos šķēršļus nenoņems un vaicās, kāpēc jums nav tik labs sniegums," viņš retoriski vaicāja. Kalviņš arī vērsa uzmanību, ka pie katras universitātes pievienošanās pilotprojektam būs no jauna jāveic grozījumi Augstākās izglītības likumā, kas aizņem laiku.

Rast papildu finansējumu dalības nodrošināšanai arī citām augstskolām Saeimas deputātus aicināja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis. Viņš ir pārliecināts, ka tādējādi būšot iespējams gūt arī plašākus pilotprojekta rezultātus.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) pārmeta IZM komunikācijas trūkumu ar nozares pārstāvjiem. "Es saprotu, ka mēs šobrīd skatām šo jautājumu, kurā nebija nekādas diskusijas par pilotprojektu, un tā ir problēma," neapmierinātību pauda deputāts.

Valdība pagājušajā nedēļā nolēma no nākamā gada RTU pilotprojekta veidā ieviest augstskolu institucionālās finansēšanas modeli, piešķirot tiesības pašai RTU noteikt studiju vietu skaitu un to finansēšanas principus.

Līdz šim mikro līmenī valsts budžeta finansēto vietu skaitu universitātē sadalījumā pa studiju programmām noteica IZM un AIP. Augstākās izglītības finansēšanas principi noteica, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt budžeta vietas, kas esot novedis pie uzņemšanas prasību samazināšanas esošā studiju finansējuma saglabāšanai. Vienlaikus zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem, atzīmēja IZM. Līdzšinējie finansēšanas principi nav veicinājuši arī racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu.

"Esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir no 1996.gada, bet formāli sākts ieviest no 2001.gada. Tie bija citi laiki. Tie bija laiki, kad uz katru studiju vietu bija daudz lielāks konkurss. Šobrīd mēs esam situācijā, kurā tas neveicina izglītības rezultātu pilnvērtīgu sasniegšanu, un katrs gads, ko mēs nokavējam, atnes mums sekas attiecībā uz rezultātiem," apakškomisijas sēdē sacīja Paiders.

Turpretim institucionālais finansējums augstskolām ļaus pašām noteikt, cik studentu uzņemt no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus. Savukārt ministrijas turpinās slēgt līgumus ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, kas ir īpaši svarīgi valstij, tostarp pedagogu, veselības aprūpes speciālistu un STEM jomu absolventu sagatavošanu.

Ministrija nepieciešamību īstenot pilotprojektu pamatoja ar vēlmi iegūt pieredzi nepieciešamā regulējuma izstrādē, lai "nepieciešamības veidā to ātri koriģētu".

Atbilstoši IZM vīzijai, citas augstskolas atkarībā no to gatavības pilotprojektam pievienotos nākamgad, bet 2025.gada jūlijā valdībā tiktu apstiprināts informatīvais ziņojums par tālāko ieviešanu. Finansējuma modelis visās augstākās izglītības institūcijās tiktu ieviests no 2027.gada. Tam iebilda deputāti, sakot, ka uz institucionālo finansēšanas modeli būtu jāpāriet ātrāk.

IZM uzdots decembra sākumā prezentēt deputātiem pamata kritērijus finansēšanas modelim, savukārt deputāti meklēs iespēju, kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatīt grozījumus augstskolu likumā.

Augstskolu institucionālās finansēšanas modelis no nākamā gada pilotprojekta veidā tiks ieviests RTU.

Universitāte prognozē, ka tuvākajos trīs gados par 10% varētu pieaugt STEM absolventu skaits un par 4% - STEM absolventu īpatsvars. Tāpat RTU sagaida mūžizglītības studējošo skaita dubultošanos, kā arī RTU piesaistīto projekta finansējuma pieaugumu par 20%.

Turpmāk RTU padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt "racionālākus lēmumus" par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursu uz studējošiem, kam sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. IZM vērtējumā, šādas pārmaiņas novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot finanšu un akadēmiskā personāla resursus uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.

RTU būs elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb līdzmaksājumu un kuri, sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra, pašizmaksām un pieprasījuma.

Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM slēgs vienošanos ar RTU par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai, liekot uzsvaru uz rezultātu jeb absolventiem, nevis budžeta vietām, kā arī paredzot citus uzdevumus un nosacījumus augstskolām.

Sekmīgi studējošiem, kas noslēguši studiju līgumus un uzsākuši studijas līdz šī gada 31.decembrim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiks saglabāti studiju nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, ja vien studiju līgumu puses nevienojas par grozījumiem. Savukārt studējošie, kas uzsākuši studijas pēc 2024.gada 1.janvāra, varēs pretendēt uz universitātes apmaksātām studiju vietām, studiju vietām ar studējošā līdzfinansējumu vai studiju vietām ar studējošā personīgo finansējumu.

RTU izvēlēta institucionālā augstākās finansēšanas modeļa ieviešanai, jo, ministrijas vērtējumā, tai ir vislielākais potenciāls iekļūt 500 pasaules labāko augstskolu sarakstā, ņemot vērā līdzšinējo sniegumu. RTU "Quacquarelli Symonds World University Rankings" reitingā ir 751.-760.vietā, aiz kuras seko Latvijas Universitāte 801.-850.vietā.

RTU pilotprojekta ieviešana tiks izvērtēta pēc rezultātiem, kas tiks paredzēti līgumā starp ministriju un RTU. Par to, vai sasniegts pilotprojekta mērķis, liecināšot RTU studējošā atbiruma samazinājums, STEM absolventu skaita pieaugums, STEM programmas pabeigušo īpatsvara pret absolventiem pieaugums, kā arī RTU piesaistītā ārējā finansējuma palielināšanās.

Izvērtējums par pilotprojekta rezultātiem tiks veikts divas reizes: līdz 2025.gada 1.jūlijam par pirmajiem pilotprojekta rezultātiem un līdz 2027.gada beigām par pilnu RTU pilotprojekta ciklu.

IZM neizslēdz citu zinātņu universitāšu pievienošanos pilotprojektam nākotnē. Vienlaikus veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā RSU un LU paliks "ievērojama daļa" valsts pasūtījuma un valsts kontroles par uzņemto studējošo skaitu, tāpēc, IZM ieskatā, vispirms būtu nepieciešamas diskusijas ar Veselības ministriju un pašām universitātēm, kādā veidā notiktu veselības aprūpes speciālistu pasūtīšana, kas mainītos un kas nemainītos attiecībā uz tiem, salīdzinot ar esošo kārtību.

IZM vērtējumā, jaunais finansēšanas modelis tuvinās augstākās izglītības atbilstību darba tirgum un nodrošinās efektīvāku augstākās izglītības finansējuma izlietošanu. Tādējādi tiks pilnveidots esošais valsts augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modelis, stiprināta atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam un modernizēti augstākās izglītības finansēšanas principi, uzskata IZM.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības finansējuma modeļa aprobēšanu, pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai 2024.gadā nepieciešami 3 300 000 eiro, bet valsts augstskolu padomju darbības nodrošināšanai - 1 607 334 eiro. Abi prioritārie pasākumi prasa papildu finansējumu un tie tika izskatīti un atbalstīti valdības sēdē septembra nogalē, skatot jautājumus par papildus nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas procesā.