Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

"Mīlestības mājā" bērniem sasien rokas un kājas

© Pixabay.com

Par LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" pirmdienas sižetu jau trešo dienu nenorimst kaislības - daļa pieprasa nekavējoties sodīt "Mīlestības mājas" darbiniekus, daļa uzskata, ka sākta nomelnošanas kampaņa.

"Mīlestības māja" ir privāta izglītības iestāde Rīgā - vienlaikus gan bērnudārzs, gan arī skola, no kuras pēdējā laikā saņemtas satraukuma pilnas ziņas par neparastām bērnu audzināšanas metodēm - nepaklausīgo roku un kāju siešanu un pipariem uz mēles par nesavaldīgiem vārdiem. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Mīlestības māja" skaidroja, kas notiek iestādē un vai tur īstenotais Latvijā izstrādātais alternatīvais pedagoģijas virziens ir piemērots darbam ar bērniem.

Sieviete, kura audzina divus bērnus un kuras abas atvases te gājušas bērnudārzā raidījuma atklāja, ka bērnudārzā lietotās disciplinēšanas metodes viņai neesot bijušas pieņemamas.

Proti, ja bērni neklausa, tad viņi tiek izvietoti miera mājiņās, kādas kopā ir trīs. Un ne tikai izvietoti, lai nomierinās, bet nereti tiek arī sasietas viņu rokas vai kājas. Viņa par to uzzinājusi tīri nejauši, kad dzirdējusi sarunu par savu dēlu.

Mamma, bijusi arī "Mīlestības mājas" skolotāja, atklāja: "Vienā dienā mani pārsteidz ar tādu stāstu, ka kāda skolotāja, audzinātāja runāja ar kādu māmiņu, un ka bērns ir tā kā uz vēdera izrāpojis ārā no šīs miera mājas ar sasietām kājām, rokām un atvēris ar galvu durvis. Un man šo pastāstīja, es biju ļoti izbrīnīta un prasīju, sasmējos tādā šokā. (..) Un man teica, ka viss ir kārtībā, ka tieši tā tam arī ir jābūt (..) Un ka tikai šādi puikas ar tādu enerģiju, kāda ir manam dēlam, tikai tā viņi var izaugt par tādiem labiem, krietniem cilvēkiem un tādiem labiem līderiem, ka viņiem ir vajadzīgas ļoti stingras robežas, ļoti stingra un pamatīga disciplinēšana, un nekādas citas metodes viņiem tur īsti neder."

Audzinātājas viņu mierināja, ka tas esot tā, kā vajag, bet tomēr mamma sākusi pievērst uzmanību.
"Nu, tādas epizodes ir novērotas, it sevišķi, kad vakaros atnāk, bet konkrēti par manu dēlu viena epizode bija tāda - tā kā es strādāju skolā, un šī skola bija otrajā stāvā, es diezgan labi varēju pārredzēt pagalmu, kur bērni pavadīja diezgan arī lielu dienas daļu. Un vienu dienu es ieraudzīju, ka manam dēlam un vēl vienam puikam bija sasietas rokas aizmugurē. Nu tā diezgan labi, strikti sasietas. Skolotājas audzinātājas stāvēja vienkārši zem koka, pļāpāja. Diena ritēja savu gaitu. Pēc tam, kad mēs jau bērnu paņēmām no bērnudārza, es viņam jautāju: "Dēliņ, kāpēc tev tās rokas bija sasietas?" Viņš teica: "Mammīt, mēs ar draugu izdomājām, ka mēs pikosimies, mēs ļoti gaidījām sniedziņu, un tad mēs paņēmām smiltis un metām viens otram,"'' pastāstīja mamma.

Ar līdzīgu jautājumu par roku sasiešanas iemesliem viņa vērsās pie audzinātājas, kura strupi atbildējusi: "Taču ar smiltīm mētājās."

Mamma atklāja: "(..) Nu, uz to sekoja principā klusums, un man neviens neko vairs neatbildēja."

Bijusi vēl kāda epizode - kādu dienu viņa bijusi nonākusi no otrā stāva uz pirmo, kur bērnudārzs, lai paēstu pusdienas. Apēdusi zupu, tad vēl pamatēdienu, un tad pienākuši kādi zēni un teikuši, ka viņas dēls miera mājiņā raudot.

"Tad viņi laikam aizskrēja pateikt manam dēlam, ka mamma ir, un viņš iznāca ārā. Viņš nāca pie manis ar sasietām rociņām, rociņas bija nupat kā sasietas priekšā šoreiz, bet nu ļoti strikti, un viņas bija tādas riktīgi pamatīgi sarkanas, droši vien viņš viņas ir berzējis, lai kaut kā izdabūtu ārā, viņš arī ļoti raudāja," viņa atklāja.

Vaicāta, par ko viņas dēlam sēja rokas šoreiz, mamma sacīja: "Īstenībā neko tādu baigi pateikt konkrētu nevarēja, bet tikai kaut ko par kaut kādu šķīvja izsišanu bērniņam, nu tā ļoti... Jā, viņš bija viens atstāts, un pa visu to laiku, pa tām minūtēm, nezinu, 15 varbūt 20. Jo nu karstu zupu apēst un pamatēdienu, tas arī apmēram tā varētu sanākt."

Pedagoģe, kura "Mīlestības mājas" bērnudārzā pērn strādājusi vairākus mēnešus, raidījuma atzina, ka sasiešana bijusi viena no disciplinēšanas metodēm, kas saukusies "Ņemam rokas un kājas nost".

Bijusī darbiniece atklāja: "Es savā dzīvē esmu redzējusi, kā ir tad, kad ņem rokas un kājas nost cilvēkiem. Un tajā brīdī es patiešām notirpu no galvas līdz kājām, jo es domāju, - nu kas tas vispār ir!? Kā var mazam bērnam atļauties kaut ko tādu pateikt! Un tad Ina pie manis atnāca, jā, bet mēs jau viņus programmējam un mācām tā, ka viņi paši to nemana.

(..) Un dažreiz bija tā, kad tie lielākie bērni ievilka rokas piedurknēs un teica: "Man nav roku." Un tad es viņiem saku: "Nu, nedari tā, tev jau nemaz nevajag, lai nebūtu roku."

(..) Bija tādi, kuriem sēja vairākas reizes dienā, jā. (..) Kājas tika sasietas tā, lai, nu principā tā, lai pats nesapiņķerējās. Un rokas - kā kuru reizi kuram.

avukārt dienā pirms raidījuma izskanēšanas medijiem izsūtītā un Inas Grasmanes parakstītā preses relīzē norādīts, ka "Mīlestības mājā" īsteno arī agresīvu bērnu iekļaušanu privātā vispārējās izglītības iestādē.

"Izglītības iestādē "Mīlestības māja" mācās talantīgi un apdāvināti bērni, bet arī bērni, kuri nav spējuši adaptēties citās mācību iestādēs, mācās arī bērni, kuriem ir agresivitātes, uzvedības vai mācīšanās traucējumi," skaidrots paziņojumā medijiem.

Tāpat Grasmane skaidroja, ka tad, ja viņas vadītajā iestādē vēršas vecāki, kuriem ir nepieciešams atbalsts darbā ar bērna agresiju un viņiem ir nepieciešama izglītības iestāde, kas palīdzētu ģimenei risināt bērnu agresijas jautājumus, meklējot veidus, kā izaudzināt cilvēkus, kas var veselīgi integrēties sabiedriskajā dzīvē, izaugt par cilvēkiem, kas pratīs savu spēcīgo enerģiju vērst radošuma virzienā, - šādiem bērniem palīdzēt mūsdienās ir sarežģīti un pat dažreiz neiespējami.

Grasmane paziņojumā presei arī minēja, ka pret iestādi "vairākus mēnešus tiek īstenota mērķtiecīga apmelošanas kampaņa."

Viņa noraidīja, ka iestādē tiktu kaitēts bērnu fiziskajai vai psihiskajai veselībai. Bērni tiekot cienīti un mīlēti.

Savukārt par siešanu Grasmanes paziņojumā skaidrots: "Lai uzsvērtu bērna apzinātību afekta stāvoklī, agresīvā daļa - šajā gadījumā rokas var uz dažām minūtēm tikt ietītas lakatā vai šallē, lai saslēgtu bērna ķermeņa izjūtu ar smadzeņu darbību un tādā veidā stiprinātu bērna smadzeņu spēju pārvaldīt impulsus. Ķermeņa ietīšana tiek izdarīta ārkārtējās situācijās, tā ir galēja intervence atsevišķos gadījumos."

Šo bērnu vecāki esot informēti un ar viņiem noslēgtas gan mutiskas, gan rakstiskas vienošanās ar ģimenēm.