LIZDA lūdz skaidrot trīs profesionālo izglītības iestāžu apvienošanas pamatotību

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izskaidrot VSIA "Rīgas Pārtikas ražotāju arodvidusskolas" apvienošanas pamatotību ar Rīgas Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu, informē LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Pēc LIZDA pirmorganizāciju iniciatīvas šī gada maijā IZM apņēmās veikt VSIA "Rīgas Pārtikas un viesmīlības kompetences centra" darbības modeļa padziļinātu izvērtēšanu, kas paredz Rīgas Purvciema amatu skolu, kurā mācās 817 audzēkņi, un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu, kurā mācās 803 audzēkņi, likvidēt, apvienojot ar "Rīgas Pārtikas ražotāju arodvidusskolu", kurā mācās 640 audzēkņi.

Šo skolu reorganizācijas procesā plānots samazināt kopējo administratīvo darbinieku skaitu par 20% un tehnisko darbinieku skaitu par 10%. Ar minēto kompetences centra darbības modeļa izvērtējumu IZM arodbiedrību joprojām nav iepazīstinājusi.

LIZDA jau iepriekš ir publiski paudusi neizpratni, ko izraisīja IZM vēlme divas valsts profesionālās izglītības iestādes apvienot ar valsts kapitālsabiedrību, jo izglītība ir sabiedriskais labums, bet Komerclikums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrību mērķis ir peļņas gūšana, nevis kvalitatīvas izglītības attīstība. Lai rastu situācijas skaidrojumu LIZDA līdz šim ir piedalījusies kopīgā minēto skolu direktoru sanāksmē ar IZM, sūtījusi ministrijai vēstules, piedalījusies profesionālās izglītības forumos reģionos, aicinājusi IZM pārstāvjus skaidrot situāciju LIZDA profesionālās izglītības komisijas sēdē.

Pēdējā, šī gada 22.oktoba IZM vēstulē arodbiedrībai minēts, ka plānoto kompetences centru var veidot gan kā valsts kapitālsabiedrību, gan kā profesionālās izglītības iestādi, jo katram no statusiem ir priekšrocības un nepilnības. Ministrija piecu mēnešu laikā šajā jautājumā nonākusi tikai pie atziņas, ka profesionālās izglītības īpašā iezīme ir profesionālās izglītības process, un atbildes vēstulē par darbības analīzes rezultātiem min tikai vienu priekšrocību, kas ir par labu valsts kapitālsabiedrības statusam - lielāka mobilitāte finanšu jautājumu risināšanā un elastīgāka saimniekošana finanšu līdzekļu piesaistē.

Tajā pašā laikā šodien Ministru kabinets nolēma no valsts budžeta programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" piešķirt 551 000 latus Rīgas Pārtikas ražotāju arodvidusskolai, lai palielinātu uzņēmuma pamatkapitālu un nodrošinātu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēšanu, kas bija apdraudēta, jo šī valsts kapitālsabiedrība visus pašu ieņēmumus novirza izglītības iestādes kārtējo izdevumu apmaksai.

"Kā varēja plānot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piesaisti skolas projektiem, savlaicīgi neplānojot vai nespējot tiem nodrošināt līdzfinansējumu atbilstoši likumdošanai? Esošā situācija rada šaubas par IZM vēstulē minēto efektīvu līdzekļu pārvaldi valsts kapitālsabiedrībā kā izglītību un uzņēmējdarbību veiksmīgi apvienojošā institūcijā," norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

LIZDA informē, ka šodien jautājumu par minēto profesionālās izglītības iestāžu likvidāciju (apvienošanu) bija plānots izskatīt IZM vadības apspriedē, bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) šī jautājuma izskatīšanu atcēla. Pēc neoficiāli izskanējušas informācijas jautājums par plānoto kompetences centra statusu tiks deleģēts nākamajam izglītības un zinātnes ministram.

LIZDA aicina IZM atbildēt pēc būtības, kā arī publiskot veiktās analīzes rezultātus, minot konkrētas priekšrocības un trūkumus abiem statusiem, lai beidzot viestu skaidrību skolu reorganizācijas jautājumā un izbeigtu neauglīgo saraksti.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais