Ar ST grozījumiem vēlas atļaut par pedagogu strādāt personai, kura sodīta par vardarbību
 
©F64 Photo Agency

Augstākās tiesa (AT) iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā (ST) par Bērnu tiesību aizsardzība likuma normu, kas nosaka absolūtu aizliegumu strādāt par pedagogu bērnu izglītības iestādēs personai, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja, AT Administratīvo lietu departaments patlaban ir apturējis tiesvedību pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu atļaujai strādāt par pedagogu un iesniedzis pieteikumu ST.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Izglītības kvalitātes valsts dienestā, lūdzot izsniegt atļauju strādāt par pedagogu sporta skolā. Dienests un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēma lēmumu liegt viņam strādāt par pedagogu.

Vēlāk pieteicējs vērsās tiesā, tomēr tās spriedums bijis viņam negatīvs, pēc kā lieta nonāca AT. Nozieguma izdarīšanas laikā pieteicējs bija 17 gadus vecs.

AT lēmumā atgādina, ka ST jau 2017.gadā secināja, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

AT lēmumā norādīts, ka labas likumdošanas principa kontekstā likumdevējam, proti, Saeimai, jau pēc ST sprieduma 2017.gadā bija atkārtoti jāizvērtē apstrīdētajā normā iekļautais absolūtais aizliegums un jāsniedz pamatojums, kāpēc tas uzskatāms par nepieciešamu un samērīgu, ievērojot ST definētos kritērijus.

AT norādīja, ka apstrīdētajā normā iekļauto absolūto aizliegumu likumdevējs faktiski ir attiecinājis uz ļoti plašu dzīves gadījumu loku, tos nekādi nešķirojot pēc smaguma, nozīmīguma un citiem apstākļiem. Turklāt nosakot, ka ierobežojums strādāt ar bērniem saglabājas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, aizliegums ir noteikts uz neierobežotu laiku, neparedzot iespēju to pārskatīt, uzsvēra AT.

AT ieskatā apstrīdētā norma liedz individuāli izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Individuāls izvērtējums ļautu novērst iespējamos bērnu tiesību un sabiedrības interešu apdraudējumus, jo atļauja strādāt par pedagogu bērnu izglītības iestādē nebūtu izsniedzama šaubu gadījumos, bet tikai tad, kad kompetentā iestāde gūtu pozitīvu pārliecību, ka tiks sasniegti Bērnu tiesību aizsardzības likuma mērķi.

Ievērojot minēto, AT uzskata, ka, individuāli izvērtējot un gūstot pārliecību, ka kopš nozieguma izdarīšanas persona ir mainījusies, pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi un arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma mērķi var tikt sasniegti.

"Dažkārt tieši persona, kura pati pieļāvusi likumpārkāpumus, bet tos patiesi nožēlojusi, ar savu personīgo pieredzi var sniegt ļoti labu audzinošu piemēru bērniem, piemēram, par to, ka cilvēkam ir iespējams pašam būtiski mainīties un būtiski mainīt arī savu dzīvi," atzīmēja AT.

Kā ziņots, 2017.gadā ST secināja, ka Satversmei neatbilst absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Kā aģentūru LETA toreiz informēja ST, tā neguva apstiprinājumu tam, ka absolūts aizliegums ir vienīgais pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis. ST secināja, ka pastāv citi saudzējošākie līdzekļi, kas, ņemot vērā ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, mazāk ierobežotu personai Satversmē noteiktās pamattiesības.

Ņemot vērā vienīgi to, ka persona ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, un nevērtējot konkrēto gadījumu individuāli, ne vienmēr ir iespējams gūt pilnīgu pārliecību par to, ka sodāmības fakts ir neatgriezeniski ietekmējis potenciālā pedagoga personību, norādīja tiesā.

ST iepriekš ir atzina, ka personas attieksme pret pašas izdarīto noziegumu, kā arī vērtību sistēma laika gaitā var mainīties. Pētījumi apliecinot, ka tas it īpaši ir attiecināms uz personām, kas noziedzīgumu izdarījušas, būdamas nepilngadīgas, vai agrā jaunībā.