Skolēnu skaita latiņa vispieņemamākā pierobežai
Lai vidusskolas saņemtu mērķdotācijas pedagogu algām, tām pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot arī minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. Tas iedalīts četrās grupās: sākot no 22 skolēniem lielajās pilsētās un Pierīgā, līdz astoņiem pierobežā (Eiropas Savienības ārējā robeža). Pašvaldības atšķirīgi vērtē šādus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos kvantitatīvos kritērijus: visneapmierinātākie ir lauku novadi, bet priecīgākās – pierobežas vietvaras.
Visaugstāk latiņu paredzēts noteikt deviņām republikas pilsētām un 12 Pierīgas novadiem: skolā 22 desmitie vai visā posmā kopumā 120 (tas nozīmē katrā klašu grupā vismaz pa divām paralēlklasēm). Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza šos noteikumus uzskata par pieņemamiem - tas esot optimāls skaits lielajās pilsētās. Pašlaik Jelgavā ir septiņas vispārējās vidējās izglītības iestādes, no tām četras jau tagad atbilst IZM rosinātajiem kritērijiem - tajās ir gan divas, gan trīs paralēlklases. Zem svītras varētu palikt divas mazākumtautību skolas, kur ir tikai pa vienai klasei, kā arī vakara (maiņu) vidusskola.
21 reģionālās attīstības centram, kur ir divas vai vairāk pašvaldības vidusskolu, arī prasīs nodrošināt minētos skaitļus, bet gadījumā, ja tajā ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola, tad jābūt 20 skolēniem vai 54 kopumā. Madonas novadā, kas jau pirms gada apvienoja divas pilsētas vidusskolas, ir valsts ģimnāzija un divas vidusskolas - viena no tām lauku teritorijā. Tas nozīmē, ka uz to attiecas lielo pilsētu standarti. Madonas novada izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne bilst, ka nav skaidrs, kāpēc ir tieši tādi skaitļi. Viņas novadā situācija mēdz būt atšķirīga - ir gadi, kad nokomplektēt divas klases pilsētā neesot problēma, bet mēdz būt arī tā, ka demogrāfisko robu dēļ iespējams izveidot tikai vienu klasi. Būtu labi, ja tas nekļūtu par iemeslu jel kādām sankcijām. Šajā mācību gadā desmitajā klasē Madonas valsts ģimnāzijā uzņemti 47, bet vidusskolā - 56 skolēni, taču 12. klasi pavasarī beidza kopumā 74. Savukārt Ļaudonas vidusskolā ir vien 15 desmitie, turklāt pateicoties aktīvai skolas vadības rīcībai. Šauboties, vai ar labāko gribu tur varēs sasniegt noteikto daudzumu. Domājot par nelielām pašvaldībām ar vienu vidusskolu, S. Seržāne mudina tomēr atcerēties «pārrobežu» sadarbību ar kaimiņiem, stiprinot vienu no skolām, nevis katram savu. Turklāt ar katru gadu arvien vairāk iezīmējas ne tikai skolēnu, bet arī pedagogu trūkums vienā vai otrā mācību priekšmetā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, tas būs nopietns izaicinājums daudzām vidusskolām ārpus Rīgas un Pierīgas vidusskolām.
Gulbenes novadā ir piecas vidējās izglītības iestādes, un lielākās raizes ir par lauku vidusskolām - Lejasciemā un Lizumā. Vienā 10. klasē mācīsies astoņi, bet otrā - deviņi. Lai gan 12. klasi beidza daudz lielāks skolēnu skaits. Iezīmējas arvien spēcīgāka tendence, ka 9. klašu absolventi dod priekšroku profesionālajai izglītībai, līdz ar to parastajās vidusskolās paliek arvien mazāk audzēkņu, skaidroja Gulbenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls, norādot, ka savas korekcijas izdara arī nemitīgi sarūkošais bērnu skaits, un arī šis gads neesot izņēmums - kopumā novadā tas esot «mīnus 70».
Krietni mazrunīgāki ir pārējie novadi, kur būs jānodrošina 20 skolēni 10. klasē vai 54 kopumā.
Rugāju novada izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde atzina, ka «īsti labi tas nav», it īpaši, salīdzinot ar iepriekš noteiktajiem 14. Arī pierobežas izņēmuma statuss viņai nešķietot īsti godīgs. Savukārt tās pašvaldības, kas ir pie Krievijas un Baltkrievijas robežas, ar IZM uzlikto latiņu - astoņi desmitie vai 22 kopumā - ir apmierināti. Ciblas vidusskolas direktore Sarmīte Leščinska apliecināja, ka šis daudzums būs pa spēkam gan tagad, gan turpmāk. Tā pērn skolu beidza 13 divpadsmitie, šogad 10. klasē ir 11 audzēkņi.