Šobrīd privātskolas saņem naudu no valsts skolotāju algām, bet pašvaldību līdzfinansējumu – pēc brīvprātības principa. Tas nozīmē, ka ne visos gadījumos «nauda seko skolēnam». Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt par pienākumu šo atbalstu sniegt tad, ja dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Šādas skolas Latvijā ir sešas.
Privātskolu uzturēšanas izdevumi nereti ir uz pašu dibinātāju un vecāku pleciem. Tas tāpēc, ka pašvaldībām nav pienākuma tām maksāt no savas kabatas par savā teritorijā deklarētajiem bērniem. Tiesa, daļa vietvaru finansējumu piešķir labprātīgi. To apliecināja arī Cēsu Jaunās sākumskolas direktore Agnese Pilsuma, kuras vadītajā skolā mācās skolēni ne tikai no Cēsīm, bet arī Jaunpiebalgas, Amatas, Priekuļu, Pārgaujas un citiem novadiem. Cēsu vai Jaunpiebalgas novada dome ik mēnesi par vienu bērnu pārskaitot attiecīgi 54 un 85 eiro, bet, piemēram, Pārgaujas un Amatas novadi likuši saprast, ka nav ieinteresēti to darīt. Iespējams, ka ir privātskolas, kam vietvaru līdzfinansējums nav liels ieguvums, taču viņas skolai gan tas ir ļoti svarīgs pienesums. Katrā ziņā Cēsu Jaunās sākumskolas kolektīvs būtu ļoti gandarīts, ja Saeima pieņemtu šādas izmaiņas likumā. Tad arī pašvaldībām, kas jau tagad atbalsta, nebūtu sajūtas, ka dara ko nelikumīgu. A. Pilsumai gan šķiet, ka dokumenta formulējumā vajadzēja noteikt - atbalstāmas ir visas skolas, ne tikai sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālā uzņēmēja dibinātās.
Ikšķiles novada dome arī ir to vidū, kas ievēro principu «nauda seko skolēnam» attiecībā uz visām savā teritorijā esošajām izglītības iestādēm.
Attiecībā uz Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa pieļauj, ka tie, iespējams, trešajā lasījumā tiks izņemti ārā, jo jau šobrīd likuma normas paredz, ka pašvaldības var atbalstīt privātās izglītības iestādes, piešķirot līdzfinansējumu pedagogu algām, un Ikšķiles novads to dara.
Savukārt Preiļu novadā, kur ir arī privātskola, vietvara praktiski līdz šim nav atbalstījusi tās iniciatīvas un nav arī izrādījusi vēlmi maksāt par savā novadā deklarētajiem skolēniem, uzsvēra biedrības Preiļi izglītotai Latvijai pārstāve Liene Vilcāne, kura bija ieradusies uz komisijas sēdi.
Tā nu gluži nav, ka pašvaldība nebūtu palīdzējusi šai izglītības iestādei, iebilda Preiļu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Juris Želvis. Tika gan piešķirtas telpas Priekuļu skolā, gan nodrošināti citi pakalpojumi. Šobrīd Preiļu Brīvā sākumskola pārbūvējot ēku Preiļos un ir gatava jau 1. septembrī pārvākties uz jaunajām mājām. Jā, līdz šim naudu par uzturēšanu novads nav maksājis, jo likums to nenosaka. Turklāt ir virkne pašvaldību skolu, kuras jāapsaimnieko. Par likuma grozījumiem J. Želvis izsakās piesardzīgi. Mulsinot, lūk, kas: ja patlaban šādam statusam atbilst vien sešas privātskolas, tad, ja likuma izmaiņas stāsies spēkā, arī citi dibinātāji, iespējams, mainīs savu juridisko statusu, lai tiktu pie pašvaldību naudas. Neesot jau arī sarežģīti šādas biedrības izveidot. Un tad gan var nonākt galējībās, dalot pa labi un kreisi nodokļu maksātāju līdzekļus.
