Ik gadu Latvijā mācības pamet aptuveni 10% skolēnu.
Lai samazinātu šo skaitli par 2%, 614 izglītības iestādes tiks iesaistītas Eiropas Savienības atbalstītajā projektā, kas sniedz atbalstu tiem skolēniem, kas var nonākt priekšlaikus skolu pametušo riska grupā. Projekts ilgs sešus gadus - līdz 2022. gadam, un tā kopējais finansējums ir aptuveni 40 miljoni eiro.
Projektā, kas tika sākts pirms diviem gadiem, var iesaistīties pilsētu un novadu pašvaldības, kā arī profesionālās skolas, skaidro projekta vadītāja Gunta Kraģe. Patlaban ir noslēgti 74 sadarbības līgumi, no tiem 45 ar vietvarām, bet 29 - ar profesionālajām skolām. Pagājušajā semestrī iesaistījās 200 skolas un profesionālās izglītības iestādes, šajā semestrī plānots, ka to skaits pieaugs līdz 233, bet līdz gada beigām - 300.
Vairāk nekā 2000 saņēmuši atbalstu
Mērķa grupa ir 5. līdz 12. klases vai 1. līdz 4. kursa audzēkņi, un nu vairāk nekā 2000 mācību pamešanas riskam pakļauto jau saņēmuši individuālo atbalstu. Patlaban gan vēl esot grūti runāt par kādiem rezultātiem, bet šā mācību gada beigās tie noteikti tiks apkopoti un izvērtēti, solās projekta autore, uzsverot, ka arī pēc projekta beigām ieviestā sistēma un atbalsta rīki turpinās darboties. Viņa norāda, ka pirmais semestris skolām pagājis, lai saprastu projekta saturu, iepazītos ar vadlīnijām, izvērtētu audzēkņus, kuriem būtu nepieciešama palīdzība. Lai to darītu, bija jāizstrādā individuālie atbalsta plāni pusgadam un jāsaskaņo ar ekspertiem, lai izsvērtu, vai visi pasākumi atbilst riskam un vai tie tiešām ir pamatoti.
Dažāda palīdzība
Finansējums tiek piešķirts pusgadam, un, ja konkrētajam bērnam pēc tam vairs nav vajadzīgs šāds papildu atbalsts, tad viņš no šā projekta «iziet», lai dotu vietu citam. Tāpat var izmantot finansējumu, lai palīdzētu kādam skolēnam krīzes situācijā, akcentē Izglītības Valsts kvalitātes dienesta pārstāve Jana Veinberga. Šādi plāni esot kas jauns, jo līdz šim skolās nav tikuši izstrādāti, ar izņēmumu - speciālajās izglītības iestādēs. Tajos tiek iekļauta dažādu veida palīdzība: gan finansiāla (ceļa izdevumiem sabiedriskajā transportā, ēdināšanai, naktsmītnei, mācību līdzekļiem, individuālajiem lietošanas priekšmetiem), gan izglītojoša (mācību priekšmetu konsultācijas), gan psiholoģiska (psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas), uzskaita G. Kraģe. Izvērtējot visus aspektus, katram audzēknim tiek noteikts savs «vajadzību grozs». Tomēr jāuzsver, ka tas ir izglītības, nevis sociāls projekts, tāpēc ekonomisko risku segšanai paredzēti tikai 20%, bet kopumā jauniešu tiešajam atbalstam tiks atvēlēti 84% no projektam paredzētās naudas. Arī aptaujas liecina, ka biežāk minētais iemesls skolas pamešanai nav naudas problēmas, bet gan motivācijas trūkums.
Gulbenes novada pieredze
Viens no pirmajiem projektā iesaistījās Gulbenes novads ar piecām skolām: divas pilsētā un trīs - laukos. (Šogad pievienosies vēl viena.) Sastādīti 49 individuālā atbalsta plāni, teic Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas metodiķe Vija Medne. Vidusskolas posmā, kur daļa ir tieši vakarskolas audzēkņi, vairāk ir nepieciešama finansiāla palīdzība (pusdienu taloni, transporta izdevumi, jo pašvaldība šos pakalpojumus nodrošina līdz 9. klasei), bet pamatskolā - sociālā pedagoga un mācību priekšmetu konsultācijas. Jau tagad rezultāti rāda, ka šis papildu darbs nesis augļus, piemēram, skolēns, kas bija nesekmīgs divos mācību priekšmetos, semestri beidzis sekmīgi. Taču biežāk par šīm konsultācijām ir vajadzīgas sarunas ar psihologu gan pamudinājumam, gan pašvērtējuma celšanai, atzīst V. Medne, piebilstot, ka ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts, jo bez viņu piekrišanas bērns projektā netiek iesaistīts. Kā lielāko problēmu viņa min speciālistu trūkumu - audzēkņiem būtu vajadzīgas vairāk psihologa konsultācijas, tāpat būtu labi, ja varētu piesaistīt mediķus un citus profesionāļus. Diemžēl novadā izglītības nodaļā ir tikai divi psihologi, pilsētas skolās arī ir ierobežotas iespējas algot šos speciālistus (viņiem ir vien 0,3 likmes).
Pirms mēneša šīm aktivitātēm pievienojās arī Mērsraga vidusskola. Patlaban gan to skolēnu, kam sastādīti atbalsta plāni, nav daudz - vien trīs. Pamatā šiem bērniem, kas iet pamatskolas klasēs, ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību priekšmetos, saka Mērsraga vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Laila Linde, uzsverot, ka izvērtēt projekta atdevi varēs šā mācību gada beigās.
