Vakara vidusskolas nealkst apvienoties
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai ieplānojusi noteikt, ka vakarskolas jāpievieno citām izglītības (arī profesionālās) iestādēm, daļa pašvaldību to jau izdarījušas vai iecerējušas to darīt.
Ir izglītības darba vadītāji, kas pozitīvi vērtē šādu soli, bet vairākums - visai atturīgi. Taču ir vienisprātis, ka minimālo skolēnu slieksni klasēs vakara, neklātienes un tālmācības programmās nevajadzētu noteikt, kā arī «vakarnieku» centralizēto eksāmenu rezultātus pieskaitīt pie «parasto» skolēnu procentiem.
Šogad no 1. septembra apmēram 120 Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas vecāko klašu skolēnu mācības turpinās 6. vidusskolas telpās, lēmusi Jelgavas pilsētas dome. Jau gatavošanas procesā šāds lēmums gan nesajūsmināja 6. vidusskolas skolēnu vecākus. Viņi uzskatīja, ka skolā mazināsies izglītības kvalitāte, jo vakara programmās mācās «sarežģīts kontingents», kas diez vai sadzīvos ar parastajiem skolēniem. Panākts kompromiss, ka 44 pamatskolas audzēkņi mācības turpinās līdzšinējās vakarskolas telpās. Jaunajā mācību gadā gan abas skolas strādās kā atsevišķas juridiskās personas. Arī Ventspilī Vakara vidusskolas audzēkņi ar 1. septembri pārceļas uz 6. vidusskolas ēku, bet Ventspils Centra sākumskola turpmāk būs vakarskolas telpās, kuras pirms tam tiks krietni atjaunotas.
Savukārt Alūksnes novada vidusskola un vakarskola apvienotas jau pirms sešiem gadiem. Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa pozitīvi vērtē esošo modeli, jo tas ļāvis ietaupīt resursus, tajā pašā laikā ļaujot saglabāt šīs programmas. Atsevišķa iestāde diez vai varētu pastāvēt, jo kopumā vakara un tālmācības «posmā» mācās 40 līdz 50 skolēnu. Viņa uzskata, ka nekādā gadījumā nevajadzētu noteikt minimālo audzēkņu skaitu klasēs, jo tad nāksies no šīm programmām atteikties.
Vairākās pašvaldībās vakarskolu pievienot citai izglītības iestādei nebūtu problēma, jo tā jau darbojas citas skolas telpās. Tā tas ir Aizputē, kur Neklātienes vidusskolai ir filiāles vairākās vietās. Telpas, kur notiek konsultācijas, tiekot īrētas no «dienas skolām», norāda Aizputes novada izglītības darba vadītāja Elita Malovka. Līdz šim nav bijuši iebildumi par audzēkņu uzvedību, jo pamatā šajās programmās mācoties pilngadīgie. Par minimālo skolēnu skaitu arī neesot galva jālauza - jau tagad šajā skolā klasēs nav mazāk par 15 audzēkņiem, tiesa, tiek veidotas apvienotās klases.
Arī Gulbenē Vakara (maiņu) vidusskola ir vienā adresē ar 2. vidusskolu - telpas abām mācību iestādēm gan ir nodalītas. Pašvaldība jau ir spriedusi, ko darīt, ja nāksies vakara posmu pievienot kādai no izglītības iestādēm, skaidro Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls. Taču skriet pa priekšu valdības lēmumiem negribot. Viņš tajā visā saskata slēptu IZM nodomu «apcirpt kādu izglītības posmu». Gribētos gan, lai ministrija uzskaitītu ne tikai ieguvumus no šādas ekonomijas, bet arī zaudējumus.
Lai gan arī Talsos Vakara un neklātienes vidusskola atrodas blakus Talsu 2. vidusskolai un pamatā nāktos izdarīt tikai administratīvas izmaiņas, tomēr pašvaldība «nealkst pēc apvienošanās», atzīst Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. Visticamāk, ka 2. vidusskola tad būtu tā, kura pārņem šīs programmas, bet «vakarnieki» paliek līdzšinējās telpās. Taču par to vēl esot pāragri runāt, jo par to diskutēts nav. Viņš arī pieļauj, ka tik viegli mehāniskā saplūšana visur, arī Talsos, nenotiks un varētu būt arī līdzīgi vecāku protesti kā Jelgavā. Nākoties tikai cerēt, ka «tas viss lielas zobu sāpes nesagādās».
Tukumā, kur skola izvietota atsevišķā ēkā, mācās vairāk nekā 300 audzēkņu, tāpēc nāksies krietni palauzīt galvu, kā šo skolu reorganizēt. «Teorētiski jau viss ir iespējams, bet realitātē situācija nebūt nav tik vienkārša,» teic Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs.