Viens no Latgales reģiona stratēģiskajiem mērķiem ir sekmēt cilvēkresursu attīstību un veicināt situācijas uzlabošanos darba tirgū, paaugstinot nodarbinātības līmeni jauniešu vidū, un cīnīties ar bezdarbu Latgalē, kā arī veicināt Latvijas reģionu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanu, kam īpašu uzmanību pievērš arī profesionālās izglītības kompetences centrs Daugavpils Būvniecības tehnikums.
Saruna ar profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktori Ināru Ostrovsku.
- Kādu jūs redzat Daugavpils Būvniecības tehnikuma lomu Latgales tautsaimniecības attīstībā?
- Pirmkārt, tas ir Latgales tehnikums, kas atrodas Latgalē. Tas reģionam kopumā ir liels ieguvums. Daugavpilī vēsturiski ir bijušas spēcīgas būvniecības tradīcijas - šeit dzīvo ļoti daudz cilvēku, kuri strādā būvniecības nozarē. Tāpēc arī tehnikumā mācās esošo vai bijušo būvnieku bērni - tā veidojas būvniecības speciālistu dinastijas.
Mūsu piedāvātās profesijas ir nepieciešamas reģiona uzņēmējiem, kā arī pašiem tehnikuma absolventiem paver iespēju veidot savu biznesu. Mēs piedāvājam ne tikai būvniecības specialitātes, bet arī metālapstrādi, dizaina, arhitektūras un citas mācību programmas. Taču visspēcīgākie esam tieši minētajā būvniecībā un metālapstrādē.
Vienlaikus tehnikumam ir milzīga sociāla nozīme, jo esošajos finansiālajos apstākļos būtiski ir nodrošināt profesionālās izglītības iegūšanu tuvu mājām. Tā ir iespēja mācīties un attīstīties pašiem audzēkņiem, kā arī turpmāk dot pienesumu reģiona sociāli ekonomiskajā attīstībā.
- Vai audzēkņiem ir pieejama dienesta viesnīca? No cik plaša reģiona ierodas audzēkņi?
- Mūsu tehnikuma sakārtotā infrastruktūra, tostarp mūsdienīga dienesta viesnīca, lieliska mācību materiāli tehniskā bāze un sociālo pakalpojumu pieejamība, ir lietas, kas audzēkņiem liek izvēlēties Daugavpils tehnikumu. Papildus nodrošinām arī ārsta pieejamību. Audzēkņi ierodas no tuvākām un tālākām vietām - arī pa kādam no Rīgas, taču absolūti lielākais skaits audzēkņu dzīvo ap 100 kilometru rādiusā ap Daugavpili.
Šeit es vēlos piebilst, ka Latvijā izveidotie kompetenču centri - tehnikumi katrs ir ar savu spēcīgāko pusi, mūsu gadījumā tā ir būvniecības nozare. Faktiski var uzskatīt, ka Daugavpils Būvniecības tehnikums ir viena no kvalitatīvākajām būvniecības nozares profesionālās izglītības iestādēm valstī. Iesaku jauniešiem būt mobilākiem un nebaidīties doties uz citu pilsētu, bet gan izvērtēt ieguvumus. Mēs jau tagad strādājam ar mūsdienīgiem materiāliem un jaunākajām tehnoloģijām Eiropā, bet tuvākajā laikā radīsim papildu infrastruktūru, poligonus. Esam ministrijā aizstāvējuši projektu par četru 300 m²plašu mācību poligonu izbūvi. Tas mums dos papildu iespēju sagatavot tāda līmeņa profesionāļus, kuri ir pilnīgi gatavi uzsākt pastāvīgu darbu jebkurā vietējā vai ārvalstu būvniecības kompānijā.
- Cik pieprasīta šodien ir jūsu vadītā izglītības iestāde? Vai grupas ir pilnībā nokomplektētas?
- Uzņemšanas rezultāti ir ļoti labi. Šajā mācību gadā vairākās specialitātēs pat bija konkurss - divi trīs jaunieši uz vienu vietu. Lielākā interese bija par metālapstrādi, tostarp metinātāja profesiju, kā arī arhitektu programmu un vairākām būvniecības specialitātēm.
- Kāda ir sadarbība ar reģiona uzņēmējiem - vai var teikt, ka virzāties uz darba vidē balstītu izglītību?
- Sadarbība ar uzņēmumiem ir ļoti laba, bet ne tikai ar lielajiem. Faktiski visi reģiona uzņēmēji - lielāki un pavisam mazi - labprāt ar mums sadarbojas. Tas nozīmē, ka jaunietis, kurš dzīvo Krāslavā, var sameklēt sev prakses vietu pavisam tuvu mājām.
Runājot par duālo izglītību, mums ir sadarbība ar uzņēmumiem arī šāda veida apmācībā, taču nevaram teikt, ka tā vēršas plašumā, jo esošās likumdošanas ietvaros tā uzņēmumam nav izdevīga. Lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, ir jābūt meistaram, kas vada apmācību procesu, - faktiski tie uzņēmumam ir zaudējumi, ko esošā izglītības sistēma nekompensē. Valstī tiek izveidots projekts, kurā uzņēmēji varēs piedalīties prakšu vietu konkursā un par katra audzēkņa apmācību saņemt atbilstošu finansējumu. Tas palielinās duālās izglītības iespējas.
Gribu piebilst, ka mūsu 4. kursa būvnieki ik gadu realizē pilsētai nozīmīgus un paliekošus projektus - tas ir kā dāvinājums pilsētai, vienlaikus uzskatāmi parāda mūsu absolventu spējas un prasmes. Padarītos darbus atzinīgi vērtē visi projektos iesaistītie un atzīst, ka darbs veikts tiešām profesionāli augstā līmenī. Piemēram, remonts ugunsdzēsēju depo zālē, bērnudārza telpās, Sarkanā Krusta telpās vai dzīvnieku patversmē u.c.
- Šogad Latvijā sākas būvniecības bums, jo atveras jaunie ES fondi un visi steidz apgūt pieejamo naudu. Vai būvkompānijas jau interesējas par jaunajiem speciālistiem, jo paredzams, ka būvniecības jaudu nepietiks.
- Teikšu atklāti - apmēram trešā daļa mūsu absolventu aizbrauc strādāt uz ārzemēm, un ļoti daudzi no viņiem strādā savā profesijā. Mūsu skolas diploms ir plaši atzīts, kā arī vienlaikus jaunieši var saņemt Knauf sertifikātu, kas tiek atzīts visā pasaulē. Es vēlētos, lai darba devēji aktīvāk meklētu un piesaistītu jaunos speciālistus un novērtētu viņu zināšanas šeit Latvijā, lai viņiem nebūtu jābrauc prom un jāmeklē darbs ārzemēs. Iesaku pie mums atbraukt, iepazīties ar audzēkņiem, izvēlēties sev praktikantus jau mācību laikā un vēlāk pieņemt viņus pastāvīgā darbā. Tad nebūs jāgaužas, ka trūkst speciālistu. Būtībā jau tas ir pašu būvkompāniju interesēs - izvēlēties sev labākos un perspektīvākos speciālistus, jo tikai no speciālistiem ir atkarīga būvkompānijas turpmākā izaugsme.
Nesen biju Londonā un apmeklēju mācību iestādes, kas sagatavo līdzīga profila speciālistus. Salīdzinot pārliecinājos, ka mūsu skola ir vienā līmenī ar Eiropas profesionālās izglītības iestādēm un dažās jomās pat pārāka. Par to liecina arī ikgadējais Eiropas mēroga konkurss Euro Skill, kurā mūsu tehnikuma audzēkņi jau trīs gadus pārstāv Latviju. Šajā laikā vienmēr esam bijuši starp piecām labākajām Eiropas valstu komandām. Piemēram, konkursā Knauf Junior Trophy 2015 Bulgārijā ieņēma godpilno 3. vietu starp 15 Eiropas valstīm.
- No vienas puses, Latvijā trūkst speciālistu, no otras puses, jaunieši labāk dodas prom. Kur slēpjas šā paradoksa atslēga?
- Anglijā satiku arī Latvijas jauniešus - visi viņi skumst pēc mājām un Latvijas, jo šeit ir ne tikai dzimtene, bet arī labāki sociālie apstākļi un vieglāka izdzīvošana, taču visam pāri ir atalgojums. Anglijā zemākā alga ir 1200 mārciņu mēnesī - ja viņš ir būvniecības speciālists, tad alga ir daudz lielāka. Turklāt ārzemēs tiek attiecīgi novērtētas jauno cilvēku zināšanas un prasmes. Pie mums visbiežāk jaunajam speciālistam tiek uzticēta spaiņu nēsāšana un palīgdarbi, maksājot par to minimālo algu. Turpinām apmācīt un izaudzināt mūsu jauniešus par labiem profesionāļiem, kas turpmāk veicinātu konkrētā uzņēmuma izaugsmi jaunajā darba vietā. Ir jāsaprot, ka jaunais speciālists nezina visu, - tas vienkārši nav iespējams, jo viņam ir tikai 20 gadu un viņam nevar būt 40 gadu veca meistara dzīves un darba pieredze. Taču tas ir jaunietis ar labu profesionālo pamatu, un turpmākā attīstība ir atkarīga ne tikai no viņa paša, bet arī no darba devēja un visas sabiedrības attieksmes.
Es runāju ne kā teorētiķe, bet gan kā vadītāja ar darba pieredzi. Arī mūsu tehnikumā vērojama skolotāju un pasniedzēju komandas novecošanās, un steigšus vajadzēja domāt par paaudžu nomaiņu. Izvēlamies labākos mūsu skolas audzēkņus, investējam viņu turpmākajā izglītībā un saņemam ļoti labus, skolai lojālus jaunos pasniedzējus. Manuprāt, tas ir ceļš, kā uzņēmumu vai jebkuru citu struktūru nodrošināt ar spējīgiem un lojāliem, izglītotiem speciālistiem un skolotājiem.
- Par profesionālās izglītības stiprināšanu runā jau daudzus gadus. Vai ir redzami rezultāti?
- Es vienmēr esmu teikusi, ka profesionālā izglītība ir valsts pamats. Sākums ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kam var sekot augstskola. Tieši šim procesam ir jāpievērš vislielākā uzmanība, jo valsts ekonomika sāk veidoties no kvalitatīva šuvēja, sanitārtehniķa, pārdevēja, mehāniķa. Ir jāmaina attieksme pret strādniekiem - viņi ir jāceļ goda vietā un jāciena katrs paveiktais darbs. Absolūti katrs labi padarīts darbs ir valsts ekonomikas pamats. Diemžēl sabiedrība nevērtē cilvēku pēc viņa prasmēm, bet pēc diplomu skaita un atzīmēm. Ne visi var būt izcili matemātiķi un inženieri, katram ir jādara darbs, kas viņam vislabāk padodas, - visiem cilvēkiem ir sava vieta dzīvē, un visi viņi ir pelnījuši vienādu cieņu. Es saviem topošajiem sanitārtehniķiem vienmēr saku: «Bez jūsu darba arī profesors nevarēs sēdēt siltumā un radīt dižus projektus. Jūs esat tie, kas par viņu rūpējas!».