Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jaunais biznesa plāns patlaban ir sagatavots valdes līmenī, aģentūrai LETA sacīja aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā arvien mazāk tiek uztverta kā mārketinga instruments vai tikai regulatīvs pienākums. Tā kļūst par praktisku biznesa pieeju, kas ietekmē konkurētspēju, izmaksas un kapitāla vērtību. Kā uzsver Rietumu Bankas Ilgtspējas direktore Maija Fonteina-Kazeka, uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas pārmaiņām enerģētikā, domā par resursu efektīvāku izmantošanu un pievērš uzmanību piegāžu ķēdes riskiem, iegūst priekšrocības tirgū – pārējie riskē atpalikt. Tāpēc ilgtspēja no atsevišķas iniciatīvas kļūst par daļu no uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģijas.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma vairākus iesniegumus par zādzībām no automašīnām Daugavpilī. Likumsargiem izdevās noskaidrot un aizturēja iespējamo vainīgo personu — 1989. gadā dzimušu vīrieti. Vīrietim piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Kopumā vīrietis pastrādājis deviņas zādzības, radot īpašniekiem vairāk kā 13 000 eiro lielus zaudējumus. Valsts policijā turpinās izmeklēšana uzsāktajā kriminālprocesā.
Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 29. maija plkst. 6.30 līdz 1.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 155 izsaukumus – 56 uz ugunsgrēku dzēšanu, no tiem seši kūlas ugunsgrēki un divi meža ugunsgrēki, 67 uz glābšanas darbiem, bet vēl 32 izsaukumi bija maldinājumi.
Nedēļas nogalē Jūrmalā, kautiņā svētkos Jomas ielā, cietušais vīrietis ir izrakstīts no slimnīcas, savukārt policijas sāktā pārbaude pārkvalificēta pēc cita panta, līdz ar to uzbrucējam tagad draud maigāka atbildība, noskaidroja aģentūra LETA.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka šī gada 2. jūnijā laika periodā no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 visā valstī uz trim minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā, ziņo VUGD.
Eiropas Komisija (EK) plāno izbeigt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) Militārās mobilitātes finansēšanas līgumu 51,5 miljonu eiro apmērā, kas bija paredzēts apvienotā tilta pār Daugavu pie Salaspils astoņu balstu izbūvei, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā, kas nodots saskaņošanai Tiesību aktu portālā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš nolēmis atkāpties no padomes locekļa amata un kļūt par Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāru.
AS “Latvenergo” rīcībā nav informācijas, uz kāda pamata Rīgas mērs publiski pauda apgalvojumus par uzņēmuma it kā plāniem paaugstināt TEC-1 un TEC-2 saražotā siltuma cenu Rīgai nākamajā gadā. Uzņēmums darbojas tirgus vidē un tarifa izmaiņas ir atkarīga no attiecīgā brīža dabasgāzes cenas, kuras izmaiņas prognozēt nav iespējams.
Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 25,688 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 47% un bija 13,4 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš intervijā “nra.lv TV sarunas” atzina, kas, viņaprāt, ir sliktākais, kas var notikt iepirkumu jomā.
Vai “Latvijas dzelzceļš” pārtrauks ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ir viena no jaunās valdības iecerēm, un kā tas ietekmētu Latviju, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atbildi sniedza valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.
Eiropas Savienības iecerētais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var būtiski sadārdzināt minerālmēslus un radīt jaunus riskus Latvijas lauksaimniecībai, brīdina nozares pārstāvji. Lauksaimnieki norāda, ka papildu izmaksas var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma, kamēr vairākas Eiropas Savienības valstis jau iebilst pret stingrāku emisiju politiku un brīdina par konkurētspējas pasliktināšanos.
Šonedēļ izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora vietu. Tas kļuva vakants pēc tam, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Pēdējos 15 gados Valsts kancelejas direktori beiguši darbu nevis “dabiskā rotācijā”, bet krīžu, uzticības problēmu vai politiska spiediena dēļ. Tas parāda, ka šis amats Latvijā ir politiski jutīgs — direktors formāli ir augstākais ierēdnis, bet praksē viņš atrodas starp profesionālu valsts pārvaldi un valdības politiskajām interesēm. "Apvienotā saraksta" līderi norāda, Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt un vairs nav laika eksperimentiem. Tāpēc Andrim Kulbergam bijušais premjers Māris Kučinskis došot padomu – Valsts kancelejas direktoru uzrunāt valsts sekretāru vidū, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Vidzemes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) iepirkumu lietās figurē viens no lielākajiem medicīnas preču piegādātājiem - SIA "Arbor Medical korporācija", svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju. Vienlaikus "Arbor Medical korporācijas" vadītāja Dace Rātfeldere noliegusi, ka lietas saistītas ar uzņēmumu.
Ceturtdien Saeima apstiprināja jauno Andra Kulberga valdību. Tās rindās lielākā daļa politiķu ir strādājuši ministra amatā. Bet šobrīd tik nedrošajos laikos svarīgās Iekšlietu ministrijas vadība uzticēta Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības, kuram šādas pieredzes nav. Koalīcijas partneri un priekšgājēji amatā viņam iesaka iespējams jaunības maksimālismā sarunātās skaļās frāzes par iebraucējiem Latvijā un citiem tematiem nolikt malā. Bet savu pirmo dienu iekšlietu ministra krēslā Jānis Dombrava sāka ar rīkojumu visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem pienākumus un saziņu ar iedzīvotājiem un kolēģiem veikt tikai latviski, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīgi".
Jānis Citskovskis Valsts kanceleju vadīja ilgāk nekā viņa priekšteči. Viņš nāca no sistēmas un bija zinošs, atceras ekspremjers Māris Kučinskis. Citskovska aiziešana notika pēc ekspremjera Krišjāņa Kariņa avioreisu skandāla. Bijušais Valsts kancelejas direktors atzīst, ka kļuvis par grēkāzi sistēmiskai problēmai valdības darba organizācijā. Viņš ir vienīgais apsūdzētais Kariņa specreisu krimināllietā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".