Ilgtspēja biznesā: kas īstenos, tas uzvarēs

Ilgtspēja uzņēmējdarbībā arvien mazāk tiek uztverta kā mārketinga instruments vai tikai regulatīvs pienākums. Tā kļūst par praktisku biznesa pieeju, kas ietekmē konkurētspēju, izmaksas un kapitāla vērtību. Kā uzsver Rietumu Bankas Ilgtspējas direktore Maija Fonteina-Kazeka, uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas pārmaiņām enerģētikā, domā par resursu efektīvāku izmantošanu un pievērš uzmanību piegāžu ķēdes riskiem, iegūst priekšrocības tirgū – pārējie riskē atpalikt. Tāpēc ilgtspēja no atsevišķas iniciatīvas kļūst par daļu no uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģijas.

Gan starptautiskie pētījumi, gan bankas praktiskā pieredze tepat Latvijā uzrāda, ka uzņēmumi, kas ilgtspēju integrē savā darbībā, ne tikai labāk pārvalda būtiskos riskus, bet arī iegūst ilgtermiņa konkurences priekšrocības. Tie bieži spēj paaugstināt kapitāla vērtību, nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam un veiksmīgāk pielāgoties klientu un sadarbības partneru gaidām.

Piemēram, profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY pētījumi rāda, ka uzņēmumi ar integrētu ilgtspējas pieeju jūtas būtiski pārliecinātāki par savu spēju pārvarēt nākotnes izaicinājumus. Kā uzsver Maija Fonteina-Kazeka, “ilgtspēja ir daļa no pārdomātas biznesa attīstības stratēģijas, nevis atsevišķs projekts”.

No prasībām uz priekšrocībām

Lai gan sākotnēji ilgtspējas prasības daudzos uzņēmumos tika uztvertas kā ārējs un strauji pieaugošs spiediens - no investoriem, regulatoriem vai sabiedrības - , šobrīd pieeja pakāpeniski mainās. Kā norāda Rietumu Bankas eksperte, arvien vairāk uzņēmumu turpina attīstīt ilgtspēju, jo saredz tajā praktiskus ieguvumus uzņēmuma attīstībā, efektīvākos procesos un uzticamības stiprināšanā.

Tas liecina par būtisku domāšanas maiņu - ilgtspēja aizvien mazāk tiek uztverta kā “jādara”, bet gan kā “vērts darīt”. To pastiprina arī tirgus realitāte: investori, partneri un klienti biežāk pieprasa konkrētus ilgtspējas pārvaldības datus un pierādāmu rīcību, nevis deklaratīvus solījumus. Tostarp dažādās ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības ir veicinājušas situāciju, kurā uzņēmumu ilgtspējas snieguma dati tiek vērtēti līdzvērtīgi finanšu rādītājiem.
Stratēģiskā skatījumā informācija par uzņēmuma darbības radītu negatīvu ietekmi uz vidi, darbiniekiem vai sabiedrību kopumā var radīt sekas, kas ir pielīdzināmas vājiem finanšu rezultātiem. Konsultāciju uzņēmuma McKinsey analīze savukārt atklāj, ka uzņēmumi, kas fokusējas uz vērtību radošām ilgtspējas iniciatīvām, spēj vienlaikus samazināt izmaksas un radīt jaunus izaugsmes virzienus.

Finanšu sektors kā katalizators

Šajā pārmaiņu procesā būtiska loma ir bankām, kuras ietekmē arī savu klientu izvēles. “Klientu ilgtspējas riski ilgtermiņā kļūst arī par finanšu sektora riskiem,” uzsver Maija Fonteina-Kazeka. Tāpēc nozīmīga kļūst sadarbība ar uzņēmumiem ne tikai finansējuma nodrošināšanā, bet arī tiem palīdzot izprast, kur un kādā apmērā pastāv ilgtspējas riski un kur slēpjas attīstības iespējas.

Praksē ilgtspējas pārvaldība sākas ar datiem un analīzi. Piemēram, Rietumu Banka analizē kredītportfeļa SEG emisijas un plāno vērtēt to dinamiku jau sadarbībā ar uzņēmumiem, lai labāk izprastu riskus un pārmaiņu nepieciešamību. Nākamais solis ir kopīgi meklēt risinājumus, kā šos rādītājus aprēķināt precīzāk un uzlabot, izstrādājot tā saucamos klimata pārejas plānus.

Reāla ietekme uz biznesu

Ilgtspējas principu integrācija aizvien biežāk rada reālus biznesa ieguvumus:

• samazina izmaksas, pateicoties energoefektivitātei, procesu un resursu optimizācijai;
• veicina klientu piesaisti, jo produkti un pakalpojumi atbilst mūsdienu patērētāju prasībām;
• stiprina sadarbību ar partneriem un klientiem, pieaugot to prasībām pēc ilgtspējas standartiem;
• labāk nodrošina piekļuvi kapitālam, jo finansētāji vērtē uzņēmumu ilgtermiņa noturību un ilgtspējas risku pārvaldību;
• palīdz piesaistīt kvalificētus darbiniekus, īpaši jaunāko paaudzi.
  Kā norāda Maija Fonteina-Kazeka, uzņēmumi arvien biežāk redz tiešu saikni starp ilgtspējas iniciatīvām un uzņēmuma vērtības pieaugumu;

Risks atpalikt

Vienlaikus neiesaistīšanās vai formāla pieeja var radīt nozīmīgus stratēģiskos riskus. Uzņēmumi, kas ilgtspēju uztver tikai kā komunikācijas instrumentu, var saskarties ar reputācijas riskiem un zaļmaldināšanas apsūdzībām.

Starptautiskā pieredze rāda, ka no šādām situācijām uzņēmumiem nereti ir grūti distancēties pat ilgtermiņā.

Arvien lielāku uzticību veido uzņēmumi, kas atklāti runā arī par saviem ilgtspējas izaicinājumiem un skaidri definē, kā plāno tos pārvaldīt. Ilgtermiņā caurskatāmība un konsekventa rīcība kļūst nozīmīgāka par deklaratīviem solījumiem.

Turklāt ilgtspējas aspekti izteiktāk ietekmē konkurenci. Uzņēmumi, kuru konkurenti ātrāk ievieš ilgtspējīgus risinājumus, var zaudēt priekšrocības iepirkumos, klientu izvēlē un kvalificētu darbinieku piesaistē.

Ar ko sākt

Uzņēmumi, kuri tikai sāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem, šis ir īstais laiks pārskatīt savu stratēģiju. Maija Fonteina-Kazeka iesaka sākt ar sava uzņēmuma procesu izvērtēšanu, lai izgaismotu, kur visā tā darbības posmā rodas ilgtspējas izaicinājumi un iespējas - sākot no piegāžu ķēdēm līdz pat ražošanai, mārketingam un gala lietotājam. Svarīgi ir izvērtēt tieši savam uzņēmumam raksturīgos un būtiskos ilgtspējas aspektus, jo prakse rāda, ka tie nav vienādi vienai saimnieciskajai darbībai. Lauksaimnieks, audzējot graudus, var saskarties ar pilnīgi atšķirīgiem ilgtspējas riskiem dažādos Latvijas reģionos, piemēram, darbinieku pieejamība, sausuma periodi, vētras vai vides prasību nosacījumi.

“Svarīgi ir sākt ar sava uzņēmuma visu procesu analīzi un mēs redzēsim, ka jebkuram uzņēmum ir neskaitāmas lietas, ko varētu darīt ilgtspējīgāk - vienam tas var būt autoparks, un apgaismojums, citam iepakojums vai procesu un darba organizācijas jautājums,” stāsta Rietumu Bankas eksperte. Tad, kad tas ir izdarīts, veiciet otro soli un izvērtējiet vai kāds no procesiem tiek pakļauts būtiskam riskam, izmaksām vai attīstības iespējām. Svarīgi ir sākt ar uzņēmumam būtisko, pakāpeniski un sistemātiski pilnveidot procesus, stiprinot uzņēmuma noturību ilgtermiņā. Ilgtspējas pieeja visbiežāk neveidojas vienā dienā vai ar vienu lēmumu.

Ilgtspēja kā jauna norma

Ilgtspēja kļūst par daļu no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas, nevis atsevišķu iniciatīvu. “Mēs kopā ar saviem klientiem varam labāk izprast riskus, pārmaiņu ietekmi un iespējamās attīstības iespējas, vienlaikus apzinoties arī kompromisus, ko prasa ilgtspējas lēmumi,” saka Maija Fonteina-Kazeka.
Uzņēmumu dienas kārtībā aizvien biežāk ir jautājums nevis par to vai pievērsties ilgtspējas jautājumiem, bet gan kā šo pārmaiņu procesu īstenot pārdomāti un ilgtermiņā konkurētspējīgi. Bankas šajā procesā kļūst par nozīmīgu sadarbības partneri.