Eksperti ir izvērtējuši Rīgas pils telpas pēc ugunsgrēka no inženiertehniskā un mikrobioloģiskā, kā arī sanitāri higiēniskā viedokļa un, viņuprāt, muzeju palikšana pašreizējās telpās ir problemātiska, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Muzeju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un KM speciālistu sanāksmē nolemts veikt aprēķinus, cik varētu izmaksāt muzeju un to krājumu pārvietošana uz citām telpām un šo jauno pagaidu telpu pielāgošana muzeju vajadzībām.
Ņemot vērā to, ka nav gatavas muzeju krātuves Pulka ielā, patlaban tiek izskatīti četri dažādi potenciālie nekustāmo īpašumu objekti, kuros varētu izvietot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumus no Rīgas pils uz dažiem gadiem. Trīs no tiem ir ēkas, kas savulaik izmantotas izglītības iestāžu vajadzībām, un viena ir bijusī poliklīnikas ēka Kalnciema ielā.
Tiek skatīts arī variants par kādreizējām Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes telpām Brīvības bulvārī virs bijušās "Saktas" - tā varētu būt pagaidu iespēja izvietot tur Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju telpas, minēja Bērziņa-Bebriša.
Jau ziņots, ka muzeji ir veikuši aprēķinus par zaudējumiem, ko nodarīja Rīgas pils ugunsgrēku likvidēšana. Muzeju aprēķinātie zaudējumi iesniegti VNĪ, un tie tiks iekļauti vienotā tāmē iesniegšanai valdībā.
Nākamā sanāksme, kurā VNĪ, muzeju un KM speciālisti lems par muzeju tālāko likteni, notiks augusta vidū.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Rīgas Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.
Pie pagaidu jumta jau ir tikusi Baltā zāle, un ugunsgrēka seku likvidēšana turpinās arī Svētku zālē.