Latvijas armija atgādina par vēsturi un aicina svinēt
Šodien atzīmē Latvijas armijas 94. dzimšanas dienu, kaut arī nepārtraukti visus šos gadus armija kā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nepastāvēja.
Par Latvijas armijas dibināšanu var uzskatīt 1919. gada 10. jūliju, bet jaunākajos laikos – 1991. gada 10. septembrī – tika pieņemts likums par valsts obligāto militāro dienestu, kas nozīmēja neatkarīgās Latvijas armijas atjaunošanu.
Šodien, sākot no pulksten 12, pie Brīvības pieminekļa aicināti visi, kuri vēlas piedalīties armijas dzimšanas dienas svinībās. Svinīgais pasākums sāksies ar godasardzes maiņu, Bruņoto spēku orķestra defilē programmu un uzrunām. Armijas orķestris un Zemessardzes orķestri spēlēs trīs stundas, būs arī dejas, tiesa, NBS deju kopas Bramaņi izpildījumā. Pasākuma laikā būs iespēja nosūtīt video sveicienus Latvijas armijas karavīriem akcijā Pasveicini karavīru! Tā notiks jau ceturto gadu.
Aizsardzības ministrijā informē, ka atjaunotajā Latvijas armijā kopš 1991. gada dienē 28 karavīri: NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, pulkvedis Ēriks Naglis, pulkvedis Normunds Aleksis, pulkvedis Jānis Gailis, pulkvežleitnants Pēteris Zvejnieks, komandkapteinis Egīls Kopelis, pulkvežleitnants Gunārs Babris, pulkvežleitnants Andris Kniploks, pulkvežleitnants Vents Kodors, pulkvežleitnants Tomass Delvers, komandleitnants Andis Bokums, komandleitnants Harijs Zorģis, komandleitnants Agris Meinards, majors Edgars Belinskis, komandleitnants Artis Guzlēns, kapteinis Normunds Stafeckis, kapteinis Aivars Lagunovskis, kapteine Jolanta Apaidina, kapteinis Andris Kindzulis, kapteinis Andris Robežnieks, kapteinis Jānis Ovsjankovs, kapteinis Andris Skribis, virsleitnants Regmārs Puhovs, virsleitnants Elmārs Jermacāns, virsleitnants Rolands Surgovts, štāba virsseržants Agris Siliņš, štāba virsseržante Zeltīte Pizika un štāba virsseržants Arnis Šulcs. Latvijas armija pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus, sākot no patriotisma, ar kādu armijas atjaunošana sākās, līdz kadru problēmām. Arī šogad pirmajā pusgadā ir atvaļinājušās 162 militārpersonas: 32 virsnieki, 50 instruktori un 80 karavīri. Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad atvaļinās vairāk karavīru un tieši virsnieki un instruktori, savukārt kareivju vidū šī tendence ir nemainīga, Neatkarīgo informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Dace Ankipāne. Pērn dienestu uzsāka 316 karavīri, no viņiem 72 kadeti izvēlējās militāro karjeru, proti, veidot virsnieka karjeru, bet 18 bijušie karavīri izvēlējās atgriezties dienestā.
Latvijas armijas atjaunošanas pirmsākumi datējami ar 1989. gada 17. jūniju, kad Rīgā, Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā, notika Latvijas strēlnieku apvienības dibināšanas konference. Pēc tās dažu nedēļu laikā Latvijas strēlnieku apvienībā iestājās vairāk nekā 500 bijušo karavīru. Jau rudenī izveidojās nodaļas un grupas Jelgavā, Tukumā, Liepājā, Bauskā, Balvos, Līvānos, pat Maskavā un citur. Kā lasāms NBS mājaslapā, sākās likumu, reglamentu un dažādu dokumentu izveide un izstrāde, lai turpmāk Latvijai atkal būtu sava armija, kas atbilstu mūsdienu situācijai un prasībām. Un 1991. gada 10. septembrī tika pieņemts likums par valsts obligāto militāro dienestu, kas noteica, ka visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem vecumā no 19 līdz 50 gadiem jāpilda obligātais militārais dienests. Jau 11. novembrī Brāļu kapos tika dots pirmais karavīra zvērests kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pašlaik Latvijas armija ir profesionāla, tajā nepastāv obligātais dienests.