Veidojamajā Satversmes preambulā jānostiprina latviešu valoda un valsts robežu nedalāmība, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Viņš atgādināja, ka preambulas izveidošanu aktualizēja valsts valodas stiprināšanas jautājums. Nepieciešams ierakstīt striktu viedokli, kas nākotnē izslēgtu jebkuru interpretāciju par valsts valodu, lai nevienam par to nerastos ne mazākās šaubas. Izmaiņas konstitūcijā jāveic tā, lai neviens nevarētu sev veidot politisko kapitālu ar latviešu valodas statusa apšaubīšanu, piemēram, rīkojot referendumus.
Preambula jāveido tā, lai nevienam nerastos šaubas arī par valsts robežu nedalāmību un, piemēram, "neceltos roka un nevērtos mute" par Latgales atdalīšanu no Latvijas.
Viņš prognozēja - ja būs politiskā griba, tad koalīcija un ZZS 11.Saeimas laikā varēs vienoties par preambulas tekstu, tādējādi nodrošinot konstitūcijas grozījumiem nepieciešamo divu trešdaļu deputātu vairākumu Saeimas sēdē. Šajos valstiski svarīgajos jautājumos politiskie spēki nav jāšķiro koalīcijā un opozīcijā.
ZZS darba apakškomisijā plānojusi deleģēt Saeimas deputātus Uldi Auguli (ZZS) un Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un kā ekspertu arī juristu Arti Stucku no Latvijas Zaļās partijas.
Nākamnedēļ iecerēts dibināt apakškomisiju Satversmes preambulas izveidei, iepriekš norādīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.
Saeimas frakciju tikšanās reizē, kurā gan neesot bijuši klāt "Saskaņas centra" (SC) pārstāvji, panāktā vienošanās paredz, ka katra frakcija darbam apakškomisijā deleģēs trīs pārstāvjus un viens pārstāvis būs arī no neatkarīgajiem deputātiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja Cilinskis, arī SC varēs deleģēt savus pārstāvjus darbam apakškomisijā.
Jau vēstīts, ka, pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, 10.jūnijā "4.maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā sacīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.
Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra Levits.
Viņš norādīja, ka preambulā varētu norādīt to, ka valsts dibināta 1918.gadā, pamatojoties uz nāciju pašnoteikšanās tiesībām un Satversmes varu. Tāpat jāpiemin okupācija un valsts atjaunošana, un var diskutēt par brīvības cīnītāju ierakstīšanu preambulā.
Preambulā jāatsaucas uz latviešu nāciju, pauda Levits.
Preambulā iespējams norādīt, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, kas ietvertu arī mazākumtautības. Jāmin, ka valsts uzdevums ir veicināt savu cilvēku labklājību un ka Latvija ir demokrātiska, sociāli atbildīga, nacionāla un tiesiska valsts.