Ķemeru sanatorijas privatizācijas process «ir apaudzis ar mītiem un leģendām», un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas viens no uzdevumiem ir noskaidrot – kas tad īsti tur ir noticis un cik pamatota ir maksātnespējas ierosināšana, teic komisijas vadītājs Dāvis Stalts.
Lai to varētu izdarīt, komisija uz izmeklēšanas laiku lūgs ģenerālprokuroru apturēt maksātnespējas procesu.
Nesen redzētais sanatorijā uz D. Staltu sākotnēji atstājis pozitīvu iespaidu, jo iepriekš tur nekad neesot bijis. «Pirmajā stāvā restaurēts ir kvalitatīvi, un faktiski izdarīti ir 70%. Pārējos stāvos gan aina nav tik laba, un dažās vietās pat notikusi demolēšana. Šobrīd nav īsti saprotams, cik daudz tur ir izlaupīts, un informācija par to, kas un kā pazudis, ir pretrunīga – katrs stāsta ko citu. Maksātnespējas administratora atsūtītajā sarakstā var redzēt, ka pazudis ir diezgan daudz. Ir ierosināti kriminālprocesi, bet komisija ar šiem materiāliem vēl nav iepazinusies,» stāsta komisijas vadītājs, pieļaujot, ka kādu daļu zudušā varēs arī atgūt. Taču viens no galvenajiem praktiskajiem darbiem esot: noteikti jāatjauno elektrības padeve, lai varētu izsūknēt ūdeni no pagraba.
D. Stalts pauž cerību, ka objekts ilgi nepaliks neapsaimniekots, – vai nu to pārdos izsolē, vai valsts pārņems savā īpašumā. «Es teiktu, ka tas ir šā gada jautājums, jo otru ziemu bez īpašnieka nedrīkst pieļaut. Katrā ziņā sadarbojamies arī ar Jūrmalas pašvaldību un ceram, ka tā iesaistīsies tad, ja valsts izrādīs vēlmi pārņemt šo objektu savā īpašumā.» Komisijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka ir pamats lauzt privatizācijas līgumu un atsavināt objektu. Valsts gan līdz šim neesot izrādījusi vēlmi to darīt, jo neesot līdzekļu, lai atpirktu to no neveiksmīgajiem investoriem.
Attiecībā uz iepriekšējo īpašnieku – komunikācija ar viņu atgādinot bestselleru, un komisijai jātiekot galā ar šiem stāstiem un lieciniekiem, lai saprastu – kas ar kuru ir kontaktējies un kas kuru pilnvarojis. Neesot pat oficiāla dokumenta, kur būtu apliecināts, ka Omārs Salehs al Hamdi ir miris. D. Stalts uzskata, ka tomēr ir iespējams sazināties ar SIA Ominasis Latvia, par spīti Privatizācijas aģentūras apgalvojumiem, ka to nevar izdarīt. Komisijai ir kopumā jāsaprot tiesiskā puse, lai varētu izlemt, kāda ir labākā tālākā scenārija attīstība. Viens no variantiem – lai bijušie īpašnieki atjauno savu darbību, kas viņiem varbūt ir pretlikumīgi liegta. Visticamāk, tas tomēr neesot iespējams, jo uzņēmums kādu laiku pastāvējis pašplūsmā, neviens par to nav izrādījis nekādu interesi. «Principā virkne noteikumu nav izpildīti, un nav pamata SIA Ominasis Latvia uzticēties arī turpmāk. Daudz kas ir nolaists, tajā skaitā – nodedzināta kūrortpoliklīnika, kas bija jāatjauno,» uzsver D. Stalts. Komisija pētot arī maksātnespējas procesa virzību. «Neticu maksātnespējas administratora valstiskajai attieksmei, ka viņš atdos sanatoriju tam investoram, kas brīvprātīgi turpinās pildīt valstij līdz galam nedefinētas kūrortoloģijas funkcijas,» norāda komisijas vadītājs. Skaidrs esot viens – bez valsts līdzdalības nekas tāds nenotiks, un ir jāspēj paralēli šā objekta atgūšanas procesam strādāt pie kūrortoloģijas likuma precizēšanas.