Satversmes tiesa (ST) piektdien, 27.novembrī, noteikusi rīcības sēdi, lai lemtu jautājumu par iespējamo sagatavošanas termiņa pagarinājumu pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera pieteikuma ierosinātajā lietā par Saeimas 2009.gada 16.jūlijā pieņemtā likuma "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" regulējuma atbilstību valsts pamatlikumam, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
LETA jau ziņoja, ka lietas sagatavošanas termiņš ir ceturtdiena, 26.novembris, turklāt, ja lieta tiek atzīta par sarežģītu, sagatavošanas termiņu var pagarināt vēl maksimāli par diviem mēnešiem. Par lietas izskatīšanas datumu un veidu tiesa lemj rīcības sēdē, kas notiek tad, kad lieta ir sagatavota izskatīšanai, tādējādi šobrīd nav zināms, kad tiesa minēto lietu varētu izskatīt.
Kā ziņots, ST vērtēs Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta un pārejas noteikumu 12.punkta atbilstību Satversmes 1. un 92.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un to, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Apstrīdētās Publisko iepirkumu likuma normas noteic pienākumu noteiktos gadījumos maksāt nodrošinājumu, iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Nodrošinājuma apmēru, tā samaksas, atmaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zatlera apstrīdētās normas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.
Kā informēja Kovalevska, Zatlers norāda, ka apstrīdētās normas ierobežo personas tiesības prasīt pārskatīt valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanas tiesiskumu, kā arī pārkāpj varas dalīšanas principu.
Valsts ieguvums no samaksas noteikšanas par iesniegumu izskatīšanu IUB var būt ievērojami zemāks nekā patērēto resursu pieaugums, turklāt privātpersonu atturēšana no pamatotu iesniegumu iesniegšanas par iepirkuma procedūrās pieļautajiem pārkāpumiem pasliktināšot uzņēmējdarbības vidi, mazināšot godīgu konkurenci, kā arī uzticību iestāžu darbības tiesiskumam, norādījis prezidents.
Pieteikumā arī norādīts, ka deleģējums Ministru kabinetam noteikt gan iesnieguma nodrošinājuma apmēru, gan samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību formulēts tik plaši, ka tas atstāj Ministru kabinetam neierobežotu rīcības brīvību lemt par personas pamattiesību ierobežojumu.
Tomēr jebkuram būtiskam personas tiesību ierobežojumam esot nepieciešama Saeimas kā tautas ievēlēta likumdevēja izšķiršanās, norādīts pieteikumā.