Bažījas par Ķemeru sanatorijas izpostīšanu

Situācija ar Ķemeru sanatoriju pēc tās maksātnespējas pasludināšanas ir sliktāka nekā iepriekš, un tai var draudēt izpārdošana «pa daļām», bažas pauž Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Romualds Ražuks.

Izsoles rīkotājs, zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps gan uzskata, ka satraukumam nav pamata un sanatorijas izsole notiks, kā paredzēts.

Sākotnēji Pieprasījumu komisija cerēja, ka valsts Privatizācijas aģentūras personā varētu izsolē iegādāties sanatoriju. «Tā kā valdība atteicās to darīt, bijām plānojuši, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu izdosies sanatorijai piesaistīt sakarīgu investoru. Ja šāds pircējs neatrastos, tad atgrieztos pie plāna B, ka valsts pārņem sanatoriju savā īpašumā,» par iecerētajiem pasākumiem Ķemeru sanatorijas glābšanā klāsta R. Ražuks.

Taču tad kā pērkons no skaidrām debesīm nākusi vēsts, ka izsludināta Ķemeru investora SIA Ominasis Latvia maksātnespēja, ko pieteicis viens no kreditoriem, SIA Arhiidea, kam Ominasis palicis parādā vairāk nekā 470 000 latu. «Pēc tādas ziņas pilnīgi elpa apstājās, jo tas taču nozīmē, ka objektu varēs pārdot pa daļām: radiatorus, mēbeles un visu citu. Manā skatījumā maksātnespēja nozīmē īpašuma izpostīšanu,» satraukumu neslēpj deputāts, kurš arī vada Ķemeru sanatorijas aizsardzības darba grupu. Nu esot jādomā, ko darīt tālāk. «Jāceļ trauksme. Iespējams, ka jāiejaucas Saeimai un jāpieņem kādi likuma grozījumi, kas neļautu izniekot šo kultūras un arhitektūras pieminekli,» teic R. Ražuks, pieļaujot, ka turpmākais ceļš jāmeklē kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI).

VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris nav tik pesimistiski noskaņots: «Nepieļauju, ka šo objektu pārdos pa daļām. Ja tā notiks, tad gan celsim lielu brēku.» Viņš uzskata tāpat kā R. Ražuks, ka izsoles organizēšana ir apdraudēta un nav zināms, kā «šī lieta virzīsies uz priekšu».