Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīca) stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC) dati liecina, stacionārā šogad ārstējušies aptuveni 500 pacienti ar dažādām ādas slimībām. Vidēji mēnesī stacionārs uzņem gandrīz 40 saslimušo ar ādas slimībām. Piemēram, oktobrī stacionārā ārstējās 42, novembrī 46 pacienti, bet decembra pirmajās 15 dienās mediķi palīdzību snieguši jau 30 ādas slimību slimniekiem. Stacionārs „Latvijas Infektoloģijas centrs” ir vienīgā medicīniskā iestāde, kur pieejama diennakts palīdzība un ārstniecība ādas un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem.
„Lai gan ādas slimību pieaugumu parasti reģistrē rudens un pavasara mēnešos, tomēr šobrīd mediķu pieredze rāda, ka ādas slimībām ir tendence nojaukt šo pieņēmumu”, informē stacionāra seksuāli transmisīvo un ādas slimību nodaļas vadītāja, dermatoloģe Olga Prokofjeva. Daktere norāda, ka pēdējo mēnešu laikā iestājušo slimnieku skaits ir tik liels, ka nodaļā bijis jādomā par papildu gultu ievietošanu.
„Šā gada laikā tāpat esam novērojuši, ka cilvēki stacionārā biežāk ievietoti jau ar ielaistām ādas slimībām, ar neārstētu ādas slimību izraisītām komplikācijām, ar ādas slimību recidīvu uzliesmojumu”, stāsta O.Prokofjeva. Nodaļas vadītāja arī norāda, ka sarunās ar pacientiem atklājies, kādēļ tā noticis. Cilvēki dažādu iemeslu dēļ, taču visbiežāk finansiālu apsvērumu dēļ – pamanot niezi un citas pazīmes, kas varētu liecināt par ādas slimībām, uzreiz nav griezušies pie ģimenes ārsta vai dermatologa, bet mēģinājuši ārstēties paši ar dažādiem tautas līdzekļiem. Tikai pasliktinoties situācijai, saslimušie meklējuši ārsta palīdzību.
Patlaban stacionāra seksuāli transmisīvo un ādas slimību nodaļā prevalē tādas ādas slimības kā psoriāze, alerģijas, toksikodermijas, ekzēmas, niezošas dermatozes, arī mikozes. Lielāko tiesu stacionārā ārstējušies pacienti ar minēto slimību hronisko izpausmi. Tāpat arvien biežāk mediķi sastopas ar ādas slimību alerģiskām izpausmēm, kuru avots meklējams sadzīvē – ko ēdam, ko dzeram, ar ko mazgājamies, kādu kosmētiku un sadzīves ķīmiju lietojam – stāsta daktere.
Dermatologi vērš uzmanību, ka ādas slimību pirmās pazīmes, pat it kā vienkāršu niezi, nedrīkstētu atstāt bez ievērības, cerot, ka , iespējams, šīs pazīmes nemaz nav saistāmas ar kādu ādas saslimšanu. Jebkurā gadījumā, ja parādās nieze vai izsitumi uz ādas, ir jādodas pie ģimenes ārsta vai ādas slimību speciālistiem.
Daktere Olga Prokofjeva teic, ka laikus uzsākta ārstēšana sekmīgāk palīdzēs atgūt veselību, novēršot ādas slimību pāriešanu hroniskā formā. Turklāt, kas nav mazsvarīgi – pašiem slimniekiem - izārstējoties nebūs diskomforta, nebūs sociāli izolējošas sajūtas, ar ko ādas slimību pacientiem nākas saskarties esot sabiedrībā.
Ādas slimību pacientiem visbiežāk arī pēc izrakstīšanās no stacionāra ir jāturpina ārstēties.
Stacionārā LIC Ambulatorajā nodaļā šogad vērsušies 2739 cilvēki, kuri ārstējās no dažādām ādas slimībām.
Dermatologi atgādina, ka viens no galvenajiem ādas slimību simptomiem ir nieze, sūrstēšana un dedzinoša sajūta, kā arī ādas apsārtums.
Būtu jāzina, ka niezi, it īpaši vakaros un naktīs, var izraisīt kašķis, bet niezoša dermatoze raisa niezi pa visu ķermeni diennakts laikā. Savukārt nātrene izsauc stipru niezi un ādas iekaisumu , kas izpaužas ar nātres dzēlumu izsitumiem. Starp citu, nieze kā viens no simptomiem var būt arī kāda hepatīta gadījumā, sevišķi C vīrushepatīta gadījumā.
Nieze un ādas apsārtums ir raksturīgi dažādu hronisku un akūtu ne tikai ādas slimību simptoms. Tāpēc mediķi aicina, neaizrauties ar pašārstēšanos, bet vērsties pie speciālistiem.