Līdz ar Igaunijas valdības lēmumu noraidīt Baltijas jūras gāzes cauruļvada projekta īstenotāja "Nord Stream" lūgumu ļaut veikt pētījumu iespējamai papildu cauruļvadu būvniecībai lūgums par izpēti Latvijas ūdeņos vairs nav aktuāls, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Viņa skaidroja, ka plānotais maršruts paredzēja šķērsot Latvijas ekskluzīvo ekonomisko zonu Baltijas jūrā tikai gadījumā, ja cauruļvads šķērsotu Igauniju.
Paredzams, ka tuvākajā laikā projekta īstenotāji arī oficiāli atsauks savu izpētes atļaujas pieprasījumu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
"Nord Stream" paziņojusi, ka vēl izskatīs Igaunijas valdības atteikuma juridiskos iemeslus, taču pilnībā to respektējot. Tagad "Nord Stream" pievērsīsies Somijas maršruta alternatīvas sīkākai izstrādāšanai Somijas līcī. Tiesa, kompānija arī norāda, ka joprojām ir plašs jautājumu loks, ko nāksies risināt Igaunijā, tai skaitā pārrobežu ietekmes uz vidi novērtēšana, jautājumu risināšana ar potenciāli ietekmētām jomām kā zvejniecība, dialogs ar nevalstiskajām vides organizācijām, nepieciešamās informācijas plūsmas nodrošināšana par jūras navigāciju un drošību utt.
""Nord Stream" turpinās uz sadarbību orientētu, atklātu un caurskatāmu dialogu ar Igaunijas iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām, pamatojoties uz praksi, kas jau ir izveidota "Nord Stream" pirmās un otrās līnijas būvniecības laikā," teikts kompānijas paziņojumā.
Kā ziņots, šā gada augusta beigās "Nord Stream" iesniedza pieteikumu atļaut veikt izpēti Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, līdzīgu lūgumu saņēma visas attiecīgās valstis, arī Latvija. Tā bija iecerēta kā daļa no plašākas iespēju izpētes, lai novērtētu iespēju izbūvēt vienu vai divus papildu cauruļvadus caur Baltijas jūru no Krievijas uz Vāciju.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijā tika izveidota darba grupa, kas vērtēja saņemto vēstuli, Latvijas un starptautiskos normatīvos aktus, kā arī visus citus ar potenciālās izpētes veikšanu saistītos faktus un apstākļus.
Igaunijas valdība 6.decembrī nolēma neapmierināt "Nord Stream" lūgumu ļaut veikt pētījumu Igaunijas ekonomiskās zonas ūdeņos. Valdība nolēma atbalstīt Ārlietu ministrijas ierosinājumu neizsniegt pētījuma atļauju, balstoties uz ekonomiskās zonas likumu. Tas nosaka, ka lūgumu ļaut veikt pētījumu var noraidīt, ja pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Igaunijas dabas resursu apjomu un iespējām tos izmantot vai ja pētījuma plānā paredzēti urbšanas darbi kontinentālajā šelfā, izmantojot sprāgstvielas, metot jūrā kaitīgas vielas, vai ja tas jebkādā citā veidā apdraud dabas resursus.
Gāzesvada projekta lielākais akcionārs ir Krievijas uzņēmums "Gazprom" ar 51% akciju. Vācijas enerģētikas kompānijām "Wintershall Holding GmbH" un "E.ON Ruhrgas AG" pieder pa 15,5% akciju katram, bet Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" un Francijas enerģētikas uzņēmumam "GDF SUEZ S.A." katram pieder 9% akciju.