Nozagtā un ilgi slēptā glezna negaidot atgriežas Mākslas muzejā

Limbažos dzimušā mākslinieka Aleksandra Heibela glezna Svētā ģimene pirms 20 gadiem tika profesionāli izzagta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspozīcijas.

Tagad, kad Svētā ģimene atgriezusies muzejā, darbs būs gan restauratoriem, gan izmeklētājiem.

Uzreiz pēc zādzības sākts kriminālprocess, bet pēc desmit gadiem, 2002. gadā, noilguma dēļ to pārtrauca. Nu kriminālprocess atkal ir atjaunots, bet detaļas likumsargi nestāsta.

Gleznu nozaga 1992. gada 12. jūnijā. Neliela formāta audeklu kopā ar apakšrāmi izņēma no rāmja, atskrūvējot stiprinājumus, un iznesa no muzeja. Acīm redzami rīkojies zinātājs. Muzejnieki uzskatīja, ka šis mākslinieka darbs ir izvests ārpus valsts, līdz kāda privātpersona vērsās pie muzeja ekspertiem, lai konsultētos par vecu gleznu. Tā izrādījās 19. gadsimta 40. gados gleznotā un 20. gadsimtā nozagtā A. Heibela glezna. LNMM darbinieki vērsās policijā, un Svētā ģimene atkal ir muzejā, kas ir tās likumīgais īpašnieks. Pašlaik novērtēts, ka glezna glabāta nepiemērotos apstākļos un vajadzīga restaurācija.

Zādzības no Latvijas muzejiem notiek ļoti reti, daudz biežāk cieš privātpersonas un dievnami. Šā gada sākumā no Piebalgas novada mākslas darbu krātuves Gaujas krasti garnadži aizstiepa trīs gleznas – Voldemāra Tones Annu, Jāņa Cielava Pilsētas nomali un Jēkaba Strazdiņa Melngalvju namu. Vienu no tām zagļi bija ieķīlājuši lombardā par 50 latiem. Savukārt 2009. gadā no privātās kolekcijas tika nozagtas vairāk nekā desmit gleznas, arī vecmeistaru darbi. Par lielāko skandālu, šķiet, var uzskatīt mākslinieka Uno Vasiļevska kolekcijas zādzību 1991. gadā. Pazuda vairāk nekā 300 gleznu, zīmējumu un skiču, mākslinieka darbnīca palika tukša. Arī šajā noziegumā iestājās noilgums, bet nozagtie darbi sāka parādīties vairāk nekā desmit gadu pēc notikušā. Gleznotāja meita Linda Daņiļevska darbojas kā detektīve, dzenot pēdas tēva darbiem izsolēs, mākslas galerijās un antikvariātos.