Valsts grib vēl vairāk ierobežot alkohola lietošanu
Lai samazinātu alkohola patēriņu un tā negatīvo ietekmi, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi plānu ar virkni jaunu alkohola izplatīšanas un reklamēšanas ierobežojumu. Plānu tālākai virzīšanai apstiprinājusi Ministru kabineta komiteja, taču vienotu nostāju nespēj rast koalīcija, kas šā jautājuma skatīšanu atlikusi.
Atklājās, ka valdību veidojošajām partijām alkohola aprites ierobežošanā ir atšķirīgi, nesavietojami viedokļi.
Identificējot jau sen zināmo problēmu ar nekādi neapkarojamajām nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, VM rosina ieviest bargākus sodus par tā dēvēto točku uzturēšanu un policijas darbiniekiem sniegt pilnvaras nelegālā alkohola izplatīšanas punktos iekļūt uz aizdomu pamata. Lai samazinātu alkohola patēriņu, iecerēts noteikt lielākus sodus arī par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un ārpus alkohola tirdzniecībai paredzētā laika – pēc pulksten 22. Saskaņā ar ministrijas ieceri alkohola tirdzniecības ierobežojumu ievērošanai tiktu palielināts arī policijas reidu skaits alkohola tirdzniecības vietās.
Izmaiņām saskaņā ar VM ieceri vajadzētu skart arī reklāmas tirgu. Proti, līdz ar pašreizējiem ierobežojumiem būtu aizliedzama arī alkoholisko dzērienu vides reklāma. Iecerēts arī izstrādāt noteikumus, kas grādīgo reklāmās liegtu iesaistīt konkrētas vecuma grupas un profesiju cilvēkus.
Izvēršot cīņu ar zaļo pūķi, paredzēts, ka nākotnē pašvaldību vai valsts iestāžu kafejnīcās alkoholiskos dzērienus pārdot vairs nedrīkstēs. Šādās telpās tikšot aizliegta ne tikai alkohola tirdzniecība, bet arī lietošana. Kā zināms, Saeimas kafejnīcā saskaņā ar deputātu pausto vēlmi alkohols netiek tirgots jau vairāk nekā gadu. Iespējams, ka, stājoties spēkā iecerētajiem normatīvo aktu grozījumiem, deputātam, kam nākamajam paslīdēs kāja, būs savu kolēģu priekšā jāatbild ne tikai par ētikas kanonu pārkāpšanu, bet arī administratīvā kārtā. Tiesa, ja vien parlamentārieši grēkāzi izdos sodīšanai. Apgrūtināta būs alkohola tirdzniecība arī izglītības iestādēs, dienesta viesnīcās, ja to telpās uzturas izglītojamie, kas iegūst pamata, vidējo profesionālo vai speciālo izglītību, sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs un policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijās.
Plāns, kura ietvaros līdz 2014. gadam jāsamazina alkohola patēriņš un tā izraisīto slimību izplatība, izstrādāts, vērojot skumjas raisošo statistiku. VM dati liecina, ka Latvijā mirstība no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, piemēram, aknu cirozes, ir palielinājusies. Tā Latvijā 2010. gadā uz 100 000 iedzīvotāju reģistrēti 37 šādi gadījumi, bet 2009. gadā – 34. Savukārt Pasaules veselības organizācijas norāda, ka alkohols ir trešais svarīgākais veselības riska faktors Eiropas Savienībā (ES) starp 26 veselības riskiem, turklāt Austrumeiropā vairāk nekā viena nāve no desmit nāve