Nesniedzot atbildes uz konkrētiem, ar pašreizējo situāciju saistītiem jautājumiem, Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) atzinusi, ka Satversmes kodols, kas nosaka valsts konstitucionālo identitāti, piemēram, nacionālu valsti, nav aizskarams. Lai nepieļautu, piemēram, nacionālās valsts apdraudošus referendumus, komisija piedāvā trīs variantus, taču sliecas uz to, ka noteikt dažu pantu negrozāmību nevajadzētu.
Komisijas locekļi ir ļoti izvairīgi un neatbild uz jautājumiem, kā viņu ieteikumi būtu attiecināmi uz pašlaik aktuālajiem jautājumiem, piemēram, iniciatīvu, kas aicina balsot par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Gan komisijas priekšsēdētājs Egils Levits, gan Gunārs Kusiņš vairākkārt atgādināja, ka komisijas atzinums ir akadēmisks un juristi Satversmes kodola neaizskaramību nav pētījuši aktuālo jautājumu kontekstā. Tas, kā izmantot komisijas darba rezultātu, būšot atkarīgs no politiķu, sabiedrības un konstitucionālo tiesību ekspertu diskusiju rezultātiem.
Tajā pašā laikā KTK akcentē – tas vien, ka Satversmes kodols nav ierakstīts Satversmes tekstā, nav pamatots arguments, lai noliegtu neaizskarama Satversmes kodola eksistenci nerakstīta konstitucionāla principa formā. Turklāt Satversmes kodola jēgai jābūt nepieļaut nedz Latvijas, nedz tās demokrātiskās valsts iznīcināšanu.
«Tā kā, aizskarot pastāvošo konstitucionālo identitāti, varētu tikt likvidēta valsts demokrātiskā iekārta vai pat pati valsts, tad Satversmes kodols liedz konstitucionālajam likumdevējam grozīt Latvijas valsts konstitucionālo identitāti,» atzinusi komisija.
Saskaņā ar KTK redzējumu Latvijas konstitucionālo identitāti raksturo četri neaizskarami virsprincipi – demokrātiska valsts iekārta, tiesiska un sociāli atbildīga valsts, kā arī nacionāla valsts.
Komisijas locekļi ir pārliecināti, ka pirms gandrīz 100 gadiem, dibinot Latviju, un tās pastāvēšanas sākumposmā šie principi sabiedrībai bijuši pašsaprotami, bet, atjaunojot Latvijas neatkarību pēc 50 okupācijas gadiem, tas daļai sabiedrības vairs neesot tik acīm redzams.
Tādēļ, atzīstot, ka gan Saeima, gan pilsoņu kopums tautas nobalsošanā ir tiesīgi grozīt Satversmi, komisija uzsver, ka tas iespējams tikai tādā veidā, ka šie grozījumi nenonāk pretrunā ar neaizskaramo Satversmes kodolu.
Izvērtējot Satversmes kodola neaizskaramības nodrošinājumu, komisija secinājusi, ka nebūtu pamatoti noteikt dažu Satversmes pantu neaizskaramību. Ja tā notiktu, tad, attīstoties valsts iekārtai, nebūtu iespējams Satversmi papildināt ar jēgpilniem un pamatotiem grozījumiem. Aplūkojamajos Satversmes pantos ietilpst arī ceturtais, kas cita starpā latviešu valodu nosaka kā vienīgo valsts valodu. Uz šā panta negrozāmību aicina arī Nacionālā apvienība, savukārt KTK to iekļāvis negrozāmajā Satversmes kodolā, īpaši neizceļot, ka tas būtu negrozāms.
Komisija uzskata, ka viskorektākā rīcība būtu izveidot Satversmes preambulu, kurā tiktu izskaidrots, kā un kāpēc radusies valsts, kā latviešu tauta nolēmusi pašnoteikties, izveidojot savu valsti. Tādējādi preambula detalizēti izskaidrotu valsts pamatlikuma jēgu un neaizskaramos pamatus.
Par KTK veikumu ironiju neslēpa Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kas sarunā ar Neatkarīgo neslēpa neizpratni par komisijas atzinumu, kas vienlaikus liedz grozīt Satversmes kodolu, bet ļauj grozīt tās pantus.