ST priekšsēdētājs aicina rast risinājumu trokšņošanas kontrolei

Deviņu gadu laikā kopš Satversmes tiesas (ST) sprieduma nav pieņemts regulējums par instrumentiem, kā ietekmēt tās personas, kuras trokšņo un traucē sabiedrisko mieru, tāpēc ST aicina likumdevēju un pašvaldību rast risinājumu šai problēmai, otrdien žurnālistiem atzina ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Vēršot sabiedrības uzmanību uz pēdējā laikā izskanējušajiem daudziem pretrunīgajiem apgalvojumiem attiecībā uz ST 2014.gada nogalē pieņemto spriedumu par Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzēto trokšņošanas kontroli, Laviņš norādīja, ka tiesa neizvērtēja, vai normas ir samērīgas, bet atzina, ka pilnvarojums ir pārkāpts.

Tagad esot dzirdams, ka komersantu pamattiesību ierobežojums neesot bijis samērīgs, jo mūzika esot daļa no komercdarbības attiecīgā veida un ierobežojumus tai nevarot noteikt vispār. Laviņš uzsvēra, ka šāds apgalvojums neatbilstot ST spriedumam.

Satversme paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz to, lai viņš dzīvotu labvēlīgā vidē, ikviena privātā dzīve tiek aizsargāta un tiek aizsargāta personu ekonomiskās intereses, kas saistīta ar komercdarbības veikšanu.

"Tātad gan no vienas puses ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, gan no otras puses ir runa par komercdarbības veikšanu, savu īpašumu izmantošanu un augļu gūšanu. Atkal ir redzamas, ka ir savstarpēji pretrunīgas intereses, kuras ir jānoregulē taisnīgi. Nav tā, ka ST teikusi, ka trokšņošanas jautājumus jūs nevarat regulēt, un tas šobrīd ir vienalga, vai tas tiek regulēt likumu līmenī visā valstī ar Saeimas pieņemtu normatīvu aktu vai arī pašvaldībai šajā jautājumā tiek piešķirts pilnvarojums šo jautājumu noregulēt," uzsvēra Laviņš.

Deviņu gadu laikā nav pieņemts regulējums, un cilvēki regulāri izsaka iebildumus par to, ka nav tiesisku instrumentu, kā ietekmēt tās personas, kuras trokšņo un traucē sabiedrisko mieru.

"Tā nedrīkst būt demokrātiskā tiesiskā valstī. ST spriedums ir pārprasts. Tad, ja sabiedrības miers un drošība ir apdraudēta, tas ir likumdevēja pienākums reaģēt un novērst šādas situācijas," piebilda Laviņš.

Laviņš aicināja likumdevēju, pašvaldību dialoga formā pārrunāt šos jautājumus un rast risinājumu, nevis maldināt sabiedrību par to, ka ST ar savu spriedumu noteikusi aizliegumu šādu jautājumu risināt.

Jau ziņots, ka 2014.gadā ST par neatbilstošām Satversmes 105.pantam atzinusi Rīgas domes saistošo noteikumu normas, kas paredz trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā, un tās uzskatāmas par spēkā neesošām.

ST secinājusi, ka šīs saistošo noteikumu normas, kas aizliedz trokšņot Rīgas administratīvajā teritorijā un par to paredz atbildību, pieņemtas, pārkāpjot likumdevēja pilnvarojumu.

ST lietu ierosināja saskaņā ar uzņēmuma "IRIDEJA3" iesniegto sūdzību. Tajā norādīts, ka pieteikuma iesniedzēja savas saimnieciskās darbības veikšanai atvērusi bāru, kas dienā darbojas kā restorāns, bet vakarā - kā bārs un klubs, kurā bieži tiek atskaņota mūzika un notiek dejas.

Tomēr pieteikuma iesniedzēja tikusi divas reizes administratīvi sodīta par nepastāvīga rakstura trokšņa pieļaušanu, atskaņojot mūziku un tādējādi traucējot apkārtējo personu mieru.

Tikmēr Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja grozījumu iesniegšanu parlamentā, kas ļautu par trokšņošanu, kas traucē cilvēku mieru, sodīt juridiskas personas, tajā skaitā izklaides vietas.