Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis cer, ka Saeimas deputāti labos kļūdu, kas tika pieļauta, Ministru kabinetam nākamā gada budžeta projektā neparedzot prasītos 1,4 miljonus latu dažādiem ar sportu saistītiem pasākumiem.
Vrubļevskis šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja, ka šāds lēmums pieņemts kļūdas un nesaprašanās rezultātā. LOK prezidents pauda cerību, ka, lemjot par nākamā gada budžetu, Saeimas deputāti šo kļūdu labos.
Pēc Vrubļevska teiktā, prezidents konceptuāli atbalstījis LOK nostāju šajā jautājumā, kā arī no valsts pirmās personas sporta nozare vienmēr saņemot morālu atbalstu.
Šodien tikšanās laikā ar prezidentu izvērtēts Latvijas sportistu sniegums Londonas olimpiskajās spēlēs, runāts par dažādu sporta veidu, kā arī sporta infrastruktūras attīstību, kā arī par sporta lomu jaunatnes vidū.
"Šī tikšanās ir apliecinājums, ka sporta joma prezidentu interesē," uzsvēra Vrubļevskis.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka, uzklausot LOK vadītāju idejas un viedokļus par iespējām panākt attīstību un izaugsmi ne tikai medaļas ieguvušajos sporta veidos, bet arī visās sporta disciplīnas, kurās Latvijai ir senas un spēcīgas tradīcijas, Valsts prezidents pauda sapratni un bija vienisprātis ar sarunas partneriem par būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem jau tuvākajā nākotnē.
Daloties atmiņās par Latvijas olimpiešu spilgtākajiem startiem Londonas spēlēs, Valsts prezidents un LOK pārstāvji vienoti atzina, ka ikviena medaļa, kas nopelnīta šajā olimpiādē, apliecina sportistu gribasspēku un augsto profesionalitāti, kā arī liek izvērtēt nākamajos četros gados veicamos pasākumus Latvijas sporta nozares attīstībai. "Olimpiešu panākumi saliedē sabiedrību," uzsvēra Vrubļevskis.
Sarunas gaitā tika skarts jautājums par valsts piešķirtā finansējuma nozīmi Latvijas sporta infrastruktūras izveidošanā, pasaules kvalitātes treneru darba apmaksā un sporta speciālistu izglītošanā. Tika secināts, ka, atbalstot sporta izglītības iestāžu un sporta infrastruktūras būvniecību, vienlaikus būtu jāvērtē iespēja un nepieciešamība atbilstoši apmaksāt to treneru darbu, kuri ir pieprasīti darbā arī citās valstīs.
Bērziņš uzsvēra, ka sporta jomas personāla novērtēšanai ir liela nozīme, ja Latvija nevēlas otrreiz atkārtot veselības aprūpes nozarē notikušo, kad, investējot tehnoloģijās un būvēs tika aizmirsts par mediķu atalgojumu, kuri tā rezultātā lielā skaitā pārceļas strādāt uz citām valstīm.
Puses skāra arī jautājumu par olimpiešu sociālā fonda papildu finansēšanas nepieciešamību, iespējām bijušajiem olimpiešiem garantēt bakalaura un maģistra studijas valsts finansētās programmās, kā arī olimpisko medaļnieku stipendiju idejas realizēšanas nepieciešamību.
Kā ziņots, pirmajā valdības sēdē pēc Londonas olimpiskajām spēlēm netika apstiprināta 1,4 miljonu latu piešķiršana sporta pasākumiem, ko kā prioritārus nākamā gada valsts budžetam bija pieteikusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Par to sašutumu pauduši vairāki sporta nozares pārstāvji.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta kopapjoms plānots 4,76 miljardi latu. 25.septembrī 2013.gada budžeta projektu plānots akceptēt valdībā un 28.septembrī - nodot Saeimai.
Latvija Londonas olimpisko spēļu medaļu rangā ieņēma 49.vietu. Zelta medaļu BMX riteņbraukšanā izcīnīja Māris Štrombergs, bet pie bronzas tika pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Londonas paraolimpiskajās spēlēs zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanas sacensībās izcīnījis Aigars Apinis.