Loskutova liecībās figurē daudz pretrunu

Saeimas deputāta, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova liecībās t.s. Lemberga prāvā atklājās nopietnas pretrunas.

T.s. Lemberga krimināllietā A. Loskutovs iesaistīts, jo savulaik vairākkārt ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tikšanos 2005. gada martā A. Loskutovs slepus ierakstījis diktofonā. Saruna tika atskaņota tiesas zālē. Tajā dzirdams, ka A. Lembergs interesējas par KNAB izmeklētāja Ilmāra Bodes likteni un skubina A. Loskutovu pasaudzēt viņu. Sarunas ierakstā A. Loskutovs par I. Bodi ir nesaudzīgs: «Viņš sastrādājis daudzus sūdus. Viņš bija sarijies ritentiņus psihotropos no īpaši bīstamo vielu saraksta, un širmis aizkrita ciet. Diviem sadeva pa purnu. Es nevaru viņu atstāt (domāts – atstāt amatā).»

Pierādījuma likumība

Tiesā aizstāvji mēģināja noskaidrot, kādā veidā slepus veiktais audio ieraksts nonācis prokuroru rīcībā un vai šis pierādījums ir procesuāli pareizi noformēts. Faktiski aizstāvji mēģināja noskaidrot, vai šis pierādījums bijis īsts un savulaik varējis likumīgi kalpot par pierādījumu izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanā par A. Lemberga turēšanu apcietinājumā.

Vispirms A. Loskutovs tiesā paziņoja, ka ieraksts veikts 2007. gada pavasarī. Pēc precizējošajiem jautājumiem gan noskaidrojās, ka 2005. gada marta vidū, apmēram desmit dienas pēc A. Loskutova pavēles uz laiku atstādināt I. Bodi no amata.

A. Loskutovs tiesā apgalvoja, ka pēc ieraksta veikšanas to nodevis KNAB operatīvo izstrāžu daļai. Par tālāko ieraksta likteni viņš neesot zinājis. Arī to, ka 2007. gada martā prokurors Andis Mežsargs A. Loskutova vietniecei Jutai Strīķei vēstulē vaicājis, vai KNAB rīcībā nav fakti, ka A. Lembergs traucē kriminālprocesa norisi. A. Loskutovs arī nav zinājis, ka viņa otrs vietnieks Alvis Vilks 2007. gada 18. jūnijā sava priekšnieka privātās sarunas ierakstu ar atšifrējumu nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kā pierādījumu tam, ka A. Lembergs traucē kriminālprocesa norisei.

Loģiski bija aizstāvības mēģinājumi tiesā noskaidrot, kā sarunas ieraksts varēja tikt izmantots kā pierādījums, ja tas veikts laikā, kad kriminālprocess pret A. Lembergu nemaz nebija uzsākts. Tas tika uzsākts pusgadu pēc sarunas ieraksta – 2005. gada oktobrī. Pierādījumus, kuri nav gūti kriminālprocesa laikā, parasti likumīgi pievieno kā operatīvā darbībā iegūtos materiālus. Taču tādā gadījumā jābūt sankcionētai operatīvās izstrādes lietai. Krimināllietā tādas nav. Aizstāvības vaicāts, vai KNAB priekšnieks sarunu ierakstījis operatīvās izstrādes ietvaros, A. Loskutovs atbildēja noliedzoši.

Meliem īsas kājas

Lai arī tiesā A. Loskutovs apgalvoja, ka par sava ieraksta likteni neko nav zinājis, Neatkarīgā konstatēja, ka Wikileaks atrodamajā 2008. gada maija sākuma šifrogrammā ASV diplomāts no Rīgas Vašingtonai vēstījis par savu tikšanos ar A. Loskutovu. KNAB priekšnieks amerikāņiem detalizēti sniedzis savu kārtējo ziņojumu par paveiktajiem varoņdarbiem, konkrēti par sarunas ierakstu ar A. Lembergu: «Loskutovs paziņoja, ka viņš ierakstīja sarunu [ar Aivaru Lembergu], nodeva ierakstu prokurora birojam un ka ieraksts tika izmantots kā pierādījums slēgtā noklausīšanās sēdē pagājušajā gadā, lai paturētu (apcietinājumā) Lembergu. Viņš teica, ka šāda ieraksta esamība ir zināma tikai dažiem cilvēkiem, jo tas tieši parāda, ka Lembergs mēģina kontrolēt valsts ierēdni.»

Pretrunas starp A. Loskutova liecībām un Wikileaks var izskaidrot tiesas zālē izskanējušais A. Lemberga jautājums A. Loskutovam, uz kuru tiesa liedza sniegt atbildi: «Kāpēc 2004. gadā jums radies priekšstats par Strīķes angažētību?»

Jāatgādina, ka A. Loskutovs KNAB priekšnieka amatā nokļuva, cita starpā pateicoties E. Repšes padomniekam J. Meikšānam. Pēdējais to pat apstiprina savās liecībās prokuratūrai. Jau pirmajās dienās jaunajā amatā A. Loskutovam ar vietnieci radās konflikts, jo J. Strīķei bija citāda izpratne par tiesiskumu. Nejūtot politisku atbalstu no Aigara Kalvīša vadītās Tautas partijas valdības, A. Loskutovs saprata, ka cīņā ar J. Strīķi palicis viens, un nolēma pāriet J. Strīķes un vienlaikus arī to politisko spēku pusē, kuru ienaidnieks nr.1 ir A. Lembergs.

Nav sarunas sākuma

Jautājumus raisa arī krimināllietā figurējošās sarunas autentiskums. Sarunas ieraksta pavadošajos dokumentos tiek apgalvots, ka tā nav montēta. Neatkarīgajai A. Loskutovs izvairīgi atbildēja, ka tiesas rīcībā esot pilns un nemontēts sarunu ieraksts. Tomēr pats sarunas ieraksts liek domāt, ka līdz tiesai atceļojusi tikai sarunas beigu daļa. Sarunas ieraksts sākas ar A. Lemberga vārdiem: «Tagad es gribēju parunāt par to Bodi. Pilnīgi atklāti.»

Neapšaubāmi A. Lembergs zina, ar ko patiesībā sākās saruna, un, iespējams, tieši tāpēc A. Loskutovam tiesā vaicāja, «vai tas ir pilns sarunas ieraksts», vai sarunā «negāja runa par stipendijām» «un summām par simts tūkstošiem», «vai šīs sarunas sakarā jums nav materiālu pretenziju pret mani», «ar ko izskaidrot to, ka Oļega Stepanova dēls jūs sauc par Ļošu». Prokurori kļuva tramīgi, un tiesa šos jautājumus noņēma.

Kur meli, kur patiesība?

Pretrunu piesātināts tiesā izvērtās A. Loskutova skaidrojums, kādēļ viņš slepus veicis sarunu ierakstu. Viņam esot šķitis, ka tikšanas laikā ar A. Lembergu notikšot provokācija. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka visas tikšanās ar A. Lembergu viņam organizējušas amatpersonas no apsardzes firmas SIA Venta, kuru viņš uzskatījis par A. Lembergam piederošu. Tie bijuši jau pieminētais premjera padomnieks drošības jautājumos J. Meikšāns un SIA Venta vadītājs, bijušais Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks Aivars Valcis. Tiesa neļāva noskaidrot, kādi fakti A. Loskutovam ļāvuši izdarīt secinājumu, ka SIA Venta pieder A. Lembergam.

A. Lembergs A. Loskutovam arī jautāja – «kuras no jūsu liecībām ir melīgas», taču tiesa noņēma arī šo jautājumu.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais