Ieslodzījuma vietās ik pa laikam kāds izdara pašnāvību, taču lielākoties šādi notikumi skaļāk neizskan. Tomēr nesenais gadījums Daugavgrīvas cietumā guva lielāku publicitāti – sarosījās cietušā radinieki, pacēla balsi arī sabiedriskā organizācija Gara spēks, kas izveidota esošo un bijušo ieslodzīto interešu aizstāvībai. Ieslodzījumu vietu pārvalde (IVP) gan noliedz, ka noticis kas prettiesisks.
21. jūnijā pusdesmitos vakarā karantīnas vieninieku kamerā, savās kurpju auklās pakāries, tika atrasts 29 gadus vecais Aleksandrs Korņilovs. «Pēdējo pusotru gadu viņš bija strādājis Īrijā, bet vairākkārt braucis pie savējiem uz Latviju. Pēdējā viesošanās reizē viņu aizturēja aizdomās par laupīšanu. Radinieki gan ir nesaprašanā: kāpēc viņš netika aizturēts iepriekšējās reizēs, kad izgājis robežkontroli lidostā, ja jau bijis vainīgs? Turklāt viņiem ir aizdomas, ka Aleksandrs varētu būt pakārts, nevis izdarījis pašnāvību, par ko liecinot sasitumi un izsistie zobi. Esot arī ziņas, ka viņš redzēts cietumā piekauts un stipri klibojam. Tāpat ir jautājums – kāpēc viņam kamerā atstātas lietas, ar kurām var izdarīt pašnāvību,» lietu īsumā pārstāsta pērn izveidotās organizācijas Gara spēks valdes priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs.
Bojāgājušajam vīrietim bijusi raiba pagātne – viņš vairākkārt tiesāts par dažādiem noziegumiem: laupīšanu, krāpšanu, zādzību, huligānismu un miesas bojājumu nodarīšanu, informē IVP pārstāve Ināra Makārova. Viņa arī paskaidro, ka ieslodzījuma vietās pastiprināti uzrauga ieslodzītos, kuriem ir tendence uz pašiznīcināšanos. Ar viņiem strādājot cietuma psihologi un sociālie darbinieki, taču tos cilvēkus, kas ir nolēmuši šķirties no dzīves, nevarot atturēt neviens. Aizturētais apcietinājumā bijis tikai diennakti, tāpēc neviens nevarējis nojaust, ka vīrietim varētu rasties šādi nodomi. Kaut arī cietuma kamerās asi priekšmeti ir aizliegti, tomēr izdarīt pašnavību varot – kaut vai saplēšot palagu vai savu apģērbu. I. Makārova uzsver, ka iekšējās kārtības noteikumi paredz apcietinātā tiesības glabāt sezonai atbilstošu apģērbu, galvassegu un apavus (pāri). Likums neaizliedzot apavos būt auklām. Patlaban par pašnāvības gadījumu sākts kriminālprocess, kurā noskaidros lietas apstākļus, norāda IVP pārstāve.
I. Parfenovičs vērš uzmanību uz to, ka pašnāvību gadījumu ir vairāk, nekā parādās oficiālajā IVP statistikā, jo daļa no tiem tiekot noformēti kā dabiski nāves iemesli. Viņa rīcībā esot informācija, ka šogad pašnāvības izdarījuši jau pieci ieslodzītie. Viens no iemesliem, kāpēc tā notiekot, – cietumos trūkstot psihologu. Daugavgrīvas cietumā uz aptuveni 2000 ieslodzītajiem esot viens speciālists, kurš arī pildot narkologa pienākumus.
Taču liela problēma esot IVP vēlme visu nogludināt un par problēmām nerunāt. «Kad interesējos par konkrēto lietu IVP, neviens man neko konkrētu neatbildēja. Tāda ir pārvaldes taktika – klusēt,» teic I. Parfenovičs, piebilstot, ka tas attiecoties arī uz kādu vēl šomēnes notikušu pašnāvību, par kuru no IVP tikai saņēmuši rakstisku apstiprinājumu, taču neko vairāk, tajā skaitā – ne to, vai un kad apglabāts. Tas mazliet radot neizpratni – arī gadījumā ar Korņilovu vēsti par notikušo radinieki saņēmuši ar krietnu novēlošanos. Esot radies pat iespaids, ka vīrieti gribējuši apglabāt bez citu klātbūtnes. Taču kopumā par šo lietu neskaidrību esot vairāk nekā skaidrības. Tas, ka to izmeklē iestāde, kur tas noticis, arī neviešot lielu ticību tam, ka notiks adekvāta izmeklēšana, atzīst I. Parfenovičs.
Neko šobrīd par lietu sīkāk nezina arī advokāts Juris Rozentāls, kurš gan ar to nodarbojoties tikai nedēļu. Patlaban no IVP, kurai uzrakstījis iesniegumu par lietas apstākļu noskaidrošanu, nav izdevies iegūt nekādu papildu informāciju. «Kā tādā futbolā tieku sūtīts no viena pie nākamā,» notiekošo raksturo J. Rozentāls.
Advokāts Edgars Mačuks, kurš palīdz ar padomu organizācijai, uzskata, ka tā nav labākā taktika – izvairīties no informācijas. Viņu mulsinot, ka pašnāvības izdarot jauni cilvēki (vecumā līdz 40), kuriem ārpusē vēl būtu ko darīt un pēc kā tiekties. Nojaust, ka izdarīs pašnāvību, diez vai esot iespējams, jo neapmierināti ar kaut ko esot visi ieslodzītie. Visbiežāk sūdzības saņemot par Daugavgrīvas cietumu – gan par to, ka korespondence nesasniedz adresātu, gan par to, ka nostrādāto stundu skaits tiek fiksēts mazāks nekā patiesībā, gan daudz ko citu.