Eiropas Komisija (EK) uzskata par vajadzīgu publiski noņemt no sevis atbildību par Latvijas nespēju pasūtīt vilcienus par ES naudu.
EK viedokli pauda EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pirmajā acu uzmetienā viņa atkārtoja to, ko vairākkārt uzsvērušas arī Latvijas valsts iestādes ar Finanšu ministriju priekšgalā: jā, pastāvot draudi, ka Latvija zaudēs apmēram 100 miljonus latu, kas ES palīdzības fondos rezervēti vilcienu būves apmaksai. Mūsu FM versijā draudu avots esot Satiksmes ministrijas uzraudzītā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV), kas nespējot noslēgt tādu vilcienu pasūtījuma līgumu, kas atbilstu EK iepriekš akceptētajiem vilcienu pasūtījuma konkursa noteikumiem. Pašlaik konkurss ir tādā stadijā, ka vairāk nekā triju mēnešu laikā nav tapis skaidrs, vai iepriekšējais PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds ir vai tomēr nav noslēdzis pasūtījuma līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA (CAF): kaut kāds dokuments aprīļa sākuma parakstīts tika, bet puses tagad nesaprotot, vai ar to pietiek, lai būvētu vilcienus. Tāpēc drošības dēļ vilcienus nebūvē, bet turpina sarunas.
Šāda situācija turpinās par spīti diviem apstākļiem, kuriem it kā būtu konkursa norise jānodrošina. No vienas puses, Latvijas valsts otru lielāko pasūtījumu (pirmais ir Dienvidu tilts, kura būvi organizēja Rīgas pašvaldība) pieskata viena un tā paša Valda Dombrovska vadītas valdības, kas droši vien nepieļāva oligarhu u.tml. spēku ietekmi uz konkursu. No otras puses, šajās valdībās ir nomainījušies trīs satiksmes ministri un līdz ar tiem arī PV vadītāji – vai tiešām starp šiem cilvēkiem neatradās neviens, kas spētu izpildīt savus darba pienākumus?
Par PV spējām liecina uzņēmuma paziņojums – publiskā atbilde I. Šteinbukai: «A/s Pasažieru vilciens uz šo brīdi prioritārais darbības mērķis ir valdības akceptēto līguma grozījumu saskaņošana, lai pēc iespējas ātrāk veicinātu līguma noslēgšanu ar CAF par jauno vilcienu iepirkumu un ražošanu. PV valde uzskata, ka bažām nav pamata, jo ir noteikts precīzs termiņš sarunām par līguma grozījumiem tās var turpināties līdz 02.10.2012.» Te nosaukts vismaz desmitais termiņš konkursa noslēgumam. Paziņojuma nominālā autore Ieva Miežubrāle sapinās pretrunās pēc Neatkarīgās jautājuma, kāpēc līgums joprojām nav noslēgts: «Šis jautājums jāuzdod CAF pārstāvjiem, jo PV no savas puses visu ir izdarījis,» viņa atbildēja rakstiski pēc vairāku stundu pārdomām (visticamāk, pēc atbildes saskaņošanas vai nu ar tagadējo PV vadītāju Arti Birkmani, vai valdes locekli Aigaru Štokenbergu). Tas ir maldinošs apgalvojums, jo PV tādā gadījumā nebūt nav izdarījis visu – nav pats pajautājis CAF, kāpēc tas nepieņem aprīlī parakstīto un tagad grozīto līgumu. Ja PV to tiešām nezina, tad nav nekāda pamata solīt līguma noslēgšanu ne oktobrī, ne vispār kaut kad.
Saprotams, ka valsts uzņēmuma pārstāve nedrīkstēja pateikt to, ko varēja atļauties I. Šteinbuka: «Tas ir atkarīgs no Latvijas valdības,» nevis no PV vai CAF.
Par valdības nevēlēšanos pasūtīt vilcienus klīst divas versijas dažādos papildinājumos un pārklājumos. Vai nu kādu no valdošās koalīcijas partijām ar V. Dombrovski priekšgalā ir uzpirkuši CAF konkurenti, vai arī valdība paredz tādu Latvijas iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes sarukumu, pēc kura nebūs pietiekami daudz pasažieru 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu piepildīšanai.
V. Dombrovska preses pārstāvis Mārtiņš Panke nodeva Neatkarīgajai tādus premjera vārdus, kas atstāj spēkā abas versijas par konkursa izgāšanu. Izrādās, ka V. Dombrovskis joprojām gaidot «profesionālu darbu» no Satiksmes ministrijas un PV. Tādējādi viņš atzīst, ka kopš viņa pirmās valdības izveidošanas līdz šai dienai darbs nav darīts.