Zviedrijā strādājošais zinātnieks Uldis Bērziņš joprojām ir ierauts tiesāšanās virpulī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēmusi pārsūdzēt Augstākās tiesas spriedumu, uz kuru pamatojoties, zinātnieks drīkstētu paturēt gan Zviedrijas, gan Latvijas pavalstniecību.
Neatkarīgā jau informēja par Augstākās tiesas 16. februāra spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība atņemt Latvijas pilsonību 2007. gadā Zviedrijas pavalstniecību saņēmušajam habilitētajam doktoram fizikā U. Bērziņam. Viņš ilgstoši strādā Zviedrijā, bet sadarbībā ar Latvijas Universitāti piedalās arī projektos mūsu valstī. Šeit dzīvo zinātnieka ģimene, un viņš bieži lido uz Latviju. Darba dēļ U. Bērziņam bija nepieciešama Zviedrijas pilsonība, viņš uzskata, ka atbilst dubultpilsonības piešķiršanas kritērijiem. Zinātnieks tiesājas jau piecus gadus. Vēl pirms kļuva zināma PMLP turpmākā rīcība viņa dubultpilsonības lietā, U. Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo pieļāva, ka pārsūdzība vilksies vēl vienu gadu. Interesanti, vai līdz tam laikam politiķi Saeimā beidzot spēs vienoties par grozījumiem Pilsonības likumā, kur plānots paplašināt dubultpilsonības piešķiršanas kritērijus. U. Bērziņš teic, ka līdzīgus solījumus viņš dzirdējis jau pirms apmēram pieciem gadiem, diemžēl visu šo laiku nekas nav mainījies.
PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs Neatkarīgajai uzsver, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs noteikt kritērijus, pēc kuriem Latvijas pilsonim būtu piešķirama dubultpilsonība. PMLP uzskata, ka pēc pašreizējās likumiskās bāzes U. Bērziņam divu valstu pilsonība nepienākas.
Augstākās tiesas spriedumā teikts, ka zinātnieks ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc nav pamata atņemt viņam pilsonību. PMLP juristi oponē – likumdevējs nav paredzējis nekādus izņēmuma gadījumus un kritērijus, kādiem jāatbilst personai, lai tai nebūtu pamata atņemt Latvijas pilsonību dubultas pavalstniecības gadījumā. «Tikai tāpēc, ka zinātnieks un četru bērnu tēvs? Likumā nav šādu kritēriju, ka jāvērtē, piemēram, izglītība un bērnu skaits,» piebilst A. Rjabcevs. Tāpēc PMLP vēlas, lai šo lietu izvērtē Augstākās tiesas Senātā, kuras spriedums dotu skaidru norādi turpmākai rīcībai līdzīgās situācijās. Šajā aspektā zinātnieks un PMLP pat ir sabiedrotie, jo arī U. Bērziņš vēlas, lai beidzot tiktu sakārtota dubultpilsonības problēma. Uz PMLP viņš ļaunu prātu neturot, jo iestāde pilda likumu.
Tomēr zinātnieks vēlas noskaidrot vairākus līdz šim neatbildētus jautājumus, piemēram, ja visbeidzot tiesas spriedums būs viņam labvēlīgs, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuriem pilsonība atņemta? Un kā turpmāk tiks izvērtēta dubultpilsonības piešķiršana – vai PMLP pietiks kapacitātes izskatīt visus iesniegumus, ja zināms, ka uz tiesu pilsonības atņemšanai tiek virzīti vidēji 100 iesniegumu gadā? Viņš arī jūtas aizskarts, ka likumā paredz vai nu labprātīgu atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai tās atņemšanu ar tiesas spriedumu. «Es labprātīgi neatsakos, man liek to darīt,» norāda U. Bērziņš. Viņš ierosina mainīt formulējumu, tad tas nešķitīs tik aizvainojošs tiem cilvēkiem, kas vēlas saglabāt saikni ar Latviju, bet dažādu iemeslu dēļ viņiem ir nepieciešama citas valsts pavalstniecība.