Latvijas ārpolitika var būt veiksmīga tikai tad, ja mūsu cilvēki eiropeiskās vērtības turēs nevis prātos, bet sirdīs, šodien, 26.janvārī, uzrunājot Saeimas deputātus ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, uzsvēra partijas Vienotība priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, norādot, ka līdz šim, runājot par mūsu vietu Eiropā, iespējams, par maz skaidrots, ka eiropeiskā vai rietumnieciskā identitāte nenozīmē beigas nacionālajai.
"Es ceru, ka šajā zālē nav neviena, kas apšaubītu nepieciešamību pēc stabilas un plaukstošas Eiropas Savienības (ES), kuras kodolā ir Latvija, spēcīgām transatlantiskajām saitēm, labām attiecībām ar kaimiņvalstīm un ciešākas reģionālās sadarbības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju, Vāciju," pauda Āboltiņa.
Eiropas integrācijas pamatā ikkatrā tās attīstības posmā ir bijusi vīzija, kas balstīta uz noteiktu vērtību kopumu, norādīja Āboltiņa. "Arī Latvijas iedzīvotāji 2003.gadā, referendumā lemjot par dalību ES, taču nelēma tikai par struktūrfondu piesaisti vai iespēju ceļot bez robežām. Latvijas iedzīvotāji lēma par pievienošanos konkrētam vērtību kopumam. Par cieņu pret cilvēku. Par vienlīdzību un iecietību. Par likuma varu un tiesiskumu. Par atgriešanos Eiropas brīvo un demokrātisko valstu saimē," atgādināja Vienotības līdere.
Āboltiņa nenoliedza, ka Eiropa šobrīd atrodas grūtībās, kas ietekmē visu ES kopumā. "Eiropas nākotne mums var būt izaicinājums, taču ne drauds un bieds, ja turamies pie galvenā - godīga darba, cieņas pret cilvēku, tiesiskuma un atbildības," pauda Āboltiņa, norādot, ka "īstenojot izsvērtus un tālredzīgus pasākumus, Eiropa savu ekonomisko labklājību var atgūt pāris gadu laikā, taču ideoloģisko un vērtību pamatu, ja tas reiz tiktu izjaukts, var neatgūt nekad".
"Latvija daudzu gadu garumā gan ES, gan NATO acīs ir ieguvusi uzticama sabiedrotā slavu, par ko jāsaka paldies gan Latvijas karavīriem Afganistānā, gan visiem mūsu ļaudīm, kas ar savu pacietību un valstisko attieksmi ir palīdzējuši Latvijai izkļūt no bezdibeņa," uzrunā norādīja Āboltiņa.
Vienlaikus Āboltiņa atzina, ka bažas raisa gan atsevišķu dalībvalstu politiķu populistiskā izvairīšanās no samilzušo ekonomisko problēmu risināšanas, gan jūsma pašmājās par to - "redz, kā viņi parādīja mugurkaulu, kāpēc mums jātaupa?!"
"Te nu man jāsaka, ka, pirmkārt, reformas mēs veicam nevis citu, bet sevis pašu dēļ. Otrkārt, tā vietā, lai dižotos ar spēju nepildīt uzņemtās saistības vai tuvredzīgi aicinātu turpināt dzīvot uz parāda, daudz vērtīgāk būtu parādīt savu gudrību, tālredzību un spēju domāt ilgtermiņā par savas valsts un savu bērnu nākotni," uzsvēra Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka parlamenta deputāti spēj sniegt lielu ieguldījumu Latvijas rietumnieciskā virziena pārliecinošai saglabāšanai, gan lemjot par Latvijas bruņoto spēku misijām ārvalstīs, gan nacionālajām pozīcijām ES jautājumos un ES daudzgadu budžetu, kā arī veiksmīgi pozicionējoties Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē 2015.gadā, piedāvājot savu redzējumu visas ES politikai un tiekoties ar dažādu valstu parlamentāriešiem un vēstniekiem. "Arī jaunās un iepriecinošās ziņas par Nila Muižnieka ievēlēšanu Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatā norāda uz veiksmīgu parlamenta un valdības kopdarbu un kopīgu apziņu par nepieciešamību atbalstīt mūsu pārstāvju kandidēšanu starptautiskās institūcijās," pauda Āboltiņa.