Krīzes periodā aktīvie darba tirgus politikas pasākumi bija vērsti arī uz sociālo seku mazināšanu, nodrošinot darba prasmju saglabāšanu un iztikas līdzekļu iegūšanu, bet tagad Labklājības ministrija (LM) sola vairāk pievērst uzmanību bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas pilnveidei.
Līdz ar to viena no prioritātēm arī šogad ir bezdarba jautājumu risināšana, īpaši uzmanību pievēršot bezdarbnieku apmācībai atbilstoši darba devēju un darba tirgus vajadzībām.
LM speciāliste Liene Užule informē, ka šim nolūkam LM ir īpaši izveidota apmācību komisija, kas apstiprinājusi sarakstu, kādās profesijās šogad apmācīs bezdarbniekus, izsniedzot mācību kuponus. Apmācāmo profesiju saraksts ir sagatavots atbilstoši darba tirgus tendencēm un darba devēju vajadzībām. Tas tiek regulāri aktualizēts, ņemot vērā situāciju. Atbilstoši profesiju sarakstam NVA 2012. gadā turpinās izsniegt mācību kuponus bezdarbniekiem formālās un neformālās izglītības programmu apguvei.
Tomēr arī LM speciālisti norāda, ka darba devēji šobrīd ir ļoti piesardzīgi savās prognozēs, kādi darba ņēmēji ir nepieciešami, turklāt reizēm pastāv nesakritība starp darba devēju vēlmēm iegūt apmācītu darbinieku ar praksi konkrētajā nozarē par minimālu atalgojumu. Tāpat ir profesijas, kurās pastāv nepārtraukta darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atbildības un atalgojuma dēļ.
LM plānojusi izstrādāt nodarbinātības pamatnostādnes ilgākam laika periodam, kas ietvers arī dažādus būtiskus, iepriekš nodarbinātības politikā detalizēti neaptvertos aspektus, tai skaitā, demogrāfiju, emigrāciju un citus sociālus jautājumus.
Saskaņā ar LM informāciju 2011. gada beigās tikai 24 procenti no bezdarbnieku skaita saņēma bezdarbnieku pabalstu, kura vidējais apmērs bija 104 lati. LM solījusi risināt arī ilgstošā bezdarba problēmu. Ilgstošā bezdarba līmenis pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājies divkārt – no 27 procentiem 2009. gadā līdz 58 procentiem 2011. gada beigās. Jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo grūtāk viņam atgriezties, taču darba tirgū pieprasījums, kā norāda LM speciālisti, pašlaik ir pēc elastīgiem darbiniekiem, kuri gatavi vienlaikus pildīt vairāku amatu pienākumus, kuriem papildus profesijai nepieciešamajām zināšanām ir arī svešvalodu vai citas prasmes.
Janvārī Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis turpat par pusotru tūkstoti, līdz ar to arī reģistrētā bezdarba līmenis atkal sācis pieaugt un janvārī sasniedzis 11,6 procentus, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Pašlaik NVA ir reģistrēti 131 712 bezdarbnieki. Decembra beigās bezdarba līmenis bija 11,5%.
Visstraujāk bezdarba līmenis pieaudzis Jēkabpilī (pašlaik tur reģistrēts 14,6 procentu augsts bezdarbs), arī Ventspilī bezdarbs pieaudzis (9,8%). Nedaudz bezdarbs palielinājies Valmierā (9,9%), Daugavpilī (10,3%) un Rēzeknē (18,1%) un Jelgavā (8,9%). Rīgā, Jūrmalā un Liepājā janvārī bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs. Rīgā joprojām ir zemākais bezdarba līmenis starp Latvijas lielākajām pilsētām (7,8%). Viszemākais bezdarba līmenis reģionos ir Rīgas reģionā – 8,4 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.