Pagājušā gada nodarbinātības dati norāda uz pozitīvu stabilitāti, un lielas izmaiņas nenotiek – kopējais bezdarbnieku skaits pēdējos mēnešos ir bijis 130 tūkstošu robežās, savukārt bezdarba līmenis – 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, aģentūrai BNS atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
"Ja pašreizējos rādītājus salīdzinām ar 2009.gadu un 2010.gada sākumu, kad bezdarbnieku skaits pārsniedza 190 tūkstošus, tad jāsecina, ka situācija ir būtiski uzlabojusies un ir pamats runāt par stabilitāti un pozitīvām iezīmēm visa pagājušā 2011.gada garumā," viņa sacīja.
Paševica norādīja, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits pagājušajā gadā turpināja samazināties. Ja 2011.gada sākumā NVA bija reģistrēts 164 551 bezdarbnieks, tad decembra beigās, pēc operatīvajiem datiem, – 130 295 bezdarbnieki. "Bezdarbnieku skaits valstī gada laikā samazinājies par 34 256," informēja NVA direktore un atgādināja, ka pērnā gada sākumā reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 14,5%, bet decembrī – 11,5%.
Paševica pastāstīja, ka bezdarba līmenis sāka samazināties kopš 2010.gada aprīļa, 2010.gada ceturtajā ceturksnī stabilizējoties 14,3% līmenī. Pēc neliela palielinājuma 2011.gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis no marta turpina samazināties.
Saskaņā ar NVA apkopotajiem datiem decembra sākumā no reģistrēto bezdarbnieku kopējā skaita 58% bija sievietes un 42% vīrieši, savukārt 2011.gada sākumā – 54% sievietes un 46% vīrieši.
2011.gadā lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem – kopumā tādu bija 36 252, un tas ir 28% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Paševica norādīja, ka decembra sākumā lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja ilgstošie bezdarbnieki – 57 691, kas ir 44% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. "Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā, kas veido vairāk nekā pusi no kopējā reģionā reģistrētā bezdarbnieku skaita, mazākais – Rīgas reģionā. Pozitīva tendence ir tā, ka to ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojas pastāvīgā darbā, ir palielinājies, un 2011.gada 11 mēnešos pastāvīgu darbu atrada 25 146 ilgstošie bezdarbnieki," viņa sacīja.
2011.gada decembra sākumā lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija ar profesionālo izglītību – 46 850 bezdarbnieki, kas ir 36% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Paševica piebilda, ka 62 453 reģistrētie bezdarbnieki jeb 48% no kopskaita ir tikai ar vidējo vispārējo vai pamatizglītību, bet 3662 bezdarbniekiem jeb 2,8% nav pat pamatizglītības.
No kopējā bezdarbnieku skaita pērn decembra sākumā 16 354 jeb 12,5% bija bezdarbnieki ar augstāko izglītību, tostarp 11 880 jeb 73% sievietes un 4474 jeb 27% vīrieši. Reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību vidū visvairāk bija ekonomistu, inženieru, skolotāju, direktoru vai vadītāju, kā arī juristu.
"Neraugoties uz pēdējos mēnešos vērojamo reģistrētā bezdarba samazināšanos, redzams, ka joprojām bezdarbnieku skaits krietni pārsniedz darba piedāvājumu skaitu. Uz katru brīvo darbavietu 2011.gada decembra sākumā pretendēja 43 bezdarbnieki. Ja 2011.gada janvārī NVA datubāzē bija reģistrēta 2391 aktuālā brīvā darbavieta, tad 2011.gada decembra sākumā – 3025," pavēstīja Paševica.
Pēc viņas teiktā, vakanču skaita pieaugums bija vērojams vasaras mēnešos, augustā darba devēji ar NVA starpniecību bija piedāvājuši 4508 brīvās darbavietas. "Lai gan ekonomika atveseļojas, pagaidām tā vēl neattīstās tik strauji, lai rastos daudz jaunu darbavietu," atzina NVA direktore un atgādināja, ka pirmskrīzes laikā, piemēram, 2007.gada rudenī, NVA datubāzē bija 21 tūkstotis brīvo darbavietu, savukārt krīzes laikā, piemēram, 2009.gada decembrī, – tikai 1389 vakances.
2011.gada decembra sākumā NVA reģistrēto brīvo darbavietu lielākais skaits bija apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas jomā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Visbiežāk brīvās darbavietas tika piedāvātas kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Saskaņā ar Paševicas sniegto informāciju pērn decembrī visvairāk pieprasītie bija strādnieki un amatnieki, vecākie speciālisti un speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, vienkāršo profesiju pārstāvji, iekārtu un mašīnu operatori, kalpotāji, kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki. 2011.gadā darba devēju visvairāk pieprasīto profesiju vidū bija mazumtirdzniecības veikala pārdevēji, palīgstrādnieki, intervētāji, apdares darbu strādnieki, pavāri, zivju apstrādātāji, apkopēji, mežstrādnieki, šuvēji, kravas automobiļa vadītāji, kā arī ēku celtnieki.
Viņa arī norādīja, ka cilvēki visātrāk iekārtojas darbā pirmajos sešos bezdarba mēnešos, ja tas šajā laikā nav izdevies, meklējumu un darbā iekārtošanās process kļūst ļoti sarežģīts un ilgstošs. Atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pagājušā gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 80 610 bezdarbnieki.
NVA direktore atzina, ka darba meklēšanas procesā turpina palielināties iegūtās izglītības, profesijas un darba pieredzes nozīme. "Visgrūtāk darbu atrast, piemēram, jauniešiem bez profesijas un darba pieredzes, ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, tiem, kuru profesijas netiek pieprasītas darba tirgū. Lielākas izredzes atrast darbu ir tiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuri ieguvuši pašreizējā darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju vai nepieciešamās darba prasmes un iemaņas, ko ne tikai bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī Mūžizglītības atbalsta programmas ietvaros nodarbinātām personām piedāvā apgūt NVA," viņa pastāstīja.
"Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados situācija darba tirgū turpinās stabilizēties un darba meklētāju skaits pakāpeniski samazināsies," norādīja Paševica un informēja, ka atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2012.gadā varētu veidot 10,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Jau ziņots, ka saskaņā ar NVA operatīvajiem datiem 2011.gada 31.decembrī Latvijā bezdarba līmenis bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.