Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nepiemēroja apcietinājumu bijušajam "Latvijas Krājbankas" valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, žurnālistiem pēc tiesas sēdes pavēstīja viņa advokāts Raimonds Liepiņš.
Pēc tiesas lēmuma paziņošanas Pelcbergs kopā ar savu advokātu devās uz automašīnu un no tiesas nama aizbrauca. Bijušais krājbankas valdes loceklis komentārus par savu aizturēšanu žurnālistiem nevēlējās sniegt.
Pelcberga advokāts pastāstīja, ka tiesa savā lēmumā ir pamatojusi, kādēļ tā nav piemērojusi apcietinājumu, taču motīvu daļu viņš nevēlējās atklāt. Pelcbergs ir atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma panta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
Bijušais bankas valdes loceklis uzskata, ka aizturēts nepamatoti, un patlaban Pelcbergam cits drošības līdzeklis nav piemērots, uzsvēra Liepiņš. Par policijas tālāko rīcību esot jāprasa policijai, norādīja advokāts.
Tiesa trešdien nepiemēroja apcietinājumu arī bijušajam "Latvijas Krājbankas" valdes loceklim Mārtiņam Zalānam, žurnālistiem pēc tiesas sēdes pavēstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Zalāna advokāts norādīja, ka tiesas lēmums ir pamatots. Zalānam neesot skaidrs, par ko viņš bijis aizturēts. Arī Zalāns, tāpat kā Pelcbergs, ir atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma panta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
"Tātad tās aizdomas, kas tika izteiktas, faktiski bija formālas, lai tikai viņu varētu atvest uz tiesu un prasīt piemērot šādu drošības līdzekli. Nebija nekādu konkrētu faktu vai pierādījumu tam, ka viņš būtu kaut ko ļaunprātīgi veicis. Tika apgalvots vienkārši apgalvojuma formā, ka viņš ļaunprātīgi pārkāpis savas pilnvaras, nenorādot, ko tad viņš konkrēti pārkāpis. Viņam patlaban nekas konkrēti nav inkriminēts, līdz ar to viņam nav ko atzīt," klāstīja advokāts.
Policijai tagad būs jālemj, kādu drošības līdzekli Zalānam piemērot.
Zalāns žurnālistiem komentārus nesniedza un aizbrauca uz policijas pārvaldi, lai viņam acīmredzot piemērotu drošības līdzekli.
Patlaban joprojām aizturēta ir vēl viena bijusī bankas valdes locekle ‒ Svetlana Ovčiņņikova. Viņa arī ir Vārpiņa kliente un joprojām atrodas izolatorā. Sievietes aizturēšanas termiņš beidzas ceturtdien, un acīmredzot tad tiks lemts par viņas turpmāko likteni.
Jau ziņots, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien apcietināja bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, taču viņš ievietots ārstniecības iestādē un tur, policijas apsargāts, atrodas joprojām. Viņa advokāts Vārpiņš aģentūrai BNS teica, ka Priedītis jau iepriekš ilgāku laiku ārstējies slimnīcā un viņam bijušas problēmas ar veselību, kā arī Priedītim regulāri jālieto zāles.
Vēstīts arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku" un aizturējusi bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti un bankas valdes locekļus ‒ Zalānu, Ovčiņņikovu un Pelcbergu.
Pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
Pēc Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža otrdien sacītā, aizturēto vidū ārvalstnieku nav. Savukārt Lietuvas ģenerālprokurors Darjus Valis trešdien parakstījis Eiropas Savienības (ES) orderi valsts pārņemtās komercbankas "Snoras" bijušo lielāko akcionāru Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska aizturēšanai.
Latvijas policijā sāktajā kriminālprocesā aizdomās turamie ir četri – Priedītis, Antonovs, Zalāns un Pelcbergs.
Ķuzis otrdien norādīja, ka arī Latvijā tiek lemts par Antonova izsludināšanu meklēšanā.
Policija ir veikusi vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet 25% ‒ Baranauskam, kurš bija "Snoras" valdes priekšsēdētājs. Arī Lietuvas ģenerālprokuratūra pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par situāciju bankā "Snoras" 14.novembrī ierosinājusi krimināllietu.