Ministru prezidents Valdis Dombrovskis cer, ka Lietuvas valdība rīkosies atbildīgi, pieņemot lēmumu par bankas "Snoras" glābšanu.
Premjers otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atgādināja, ka arī Latvijas valdība "Parex bankas" gadījumā lēma par ieguldījumu veikšanu bankas meitasuzņēmumā Lietuvā.
Viņš arī piebilda, ka valdības rīcība attiecībā uz "Latvijas Krājbanku" būs vistiešākā mērā saistīta ar Lietuvas valdības lēmumiem.
"Ja runājam par tālākiem lēmumiem, tad tie būs saistīti ar "Latvijas Krājbankas" mātesbanku "Snoras" banku un Lietuvas valdības pieņemtajiem lēmumiem, vai glābt vai neglābt "Snoras" banku. Faktiski pastarpināti sanāk, ka "Latvijas Krājbankas" lielākais akcionārs pašlaik ir Lietuvas valsts," teica premjers.
Dombrovskis informēja, ka par situāciju ap "Snoras" banku sazinājies ar Lietuvas premjeru Andri Kubiļu (Andrius Kubilius), kurš informējis, ka, visticamāk, Lietuvas valdības puses lēmumi par tālāko rīcību būs šonedēļ.
"Ir svarīgi, lai Lietuvas puse rīkotos atbildīgi, līdzīgi kā savulaik rīkojās Latvijas valdība saistībā ar "Parex" banku, kur Lietuvas meitasbankā tika vairākas reizes veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu stabilitāti. Cerams, ka arī Lietuvas valdība šajā gadījumā rīkosies līdzīgi," sacīja Dombrovskis.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks žurnālistiem atzina, ka Latvija nevar atļauties glābt "Latvijas Krājbanku", turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no "Parex bankas" gadījuma 2008.gadā.
Vilks norādīja, ka valdības rīcība būs atkarīga no tālākiem Lietuvas lēmumiem, un pauda cerību, ka Lietuvas puse rīkosies atbildīgi, stabilizējot savu finanšu sistēmu.
Ministrs uzsvēra, ka valdība līdz ar neskaidro "Latvijas Krājbankas" situāciju nespēj arī pieņemt konkrētus lēmumus par budžetu. "Attiecībā uz budžetu mēs nekādus lēmumus pagaidām nevaram pieņemt, jo nav risinājuma par "Latvijas Krājbanku". Patlaban mēs nevaram ierēķināt nekādu papildu konsolidāciju pasākumus vai ieviest konkrētas izmaiņas Nodomu vēstulē ar aizdevējiem, kamēr nav pilnīgas skaidrības," paskaidroja Vilks. Viņš piebilda, ka aizdevēji seko līdzi notikumiem ap "Latvijas Krājbanku".
"Šis ir unikāls izņēmuma gadījums, kad nav nekādas panikas un ažiotāžas. "Latvijas Krājbanka" nav "Parex banka" – tās tirgus daļa ir 3–5%. Nepastāv sistēmisks risks," klāstīja finanšu ministrs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
FKTK padome 17.novembrī noteica ierobežojumus "Latvijas Krājbankai". Ierobežojumi bankai tika noteikti, ņemot vērā notikumus "Latvijas Krājbankas" mātessabiedrībā – Lietuvas bankā "Snoras" – un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.