Latvijas valsts militārā apdraudējuma līmenis pašlaik ir ļoti zems, piektdien seminārā par valsts aizsardzību un tās izaicinājumiem mūsdienu drošības vidē atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik neviena NATO dalībvalsts nesamazina savas spējas tehnoloģiskajā ziņā, taču samazina armijas lielumu, jo līdz ar Aukstā kara beigām valstīm nav nepieciešama lielu cilvēkresursu iesaiste.
"NATO nepastāv tikai Latvijas dēļ, NATO pastāv, lai mēs palīdzētu viens otram. Es pašlaik pilnīgi droši varu apgalvot, ka mūsu militārā apdraudējuma līmenis ir ļoti zems," uzsvēra komandieris.
Viņš piebilda, ka drīzāk Latvijai būtu jāattīsta spējas kopā ar NATO sniegt atbalstu citām valstīm ārpus NATO teritorijas. Vienlaikus Latvijai ir jādomā par savu pašaizsardzības spēju stiprināšanu.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis savā uzrunā atgādināja, ka bez sabiedroto palīdzības valsts apdraudējuma gadījumā ir vēl vairāki labumi, ko sniedz valsts dalība aliansē.
Viņš norādīja, ka no 2009.gada tiek nodrošināts NATO kravu tranzīts caur Latviju uz Afganistānu. Caur Latviju jau ir nosūtīti vairāk nekā 25 tūkstoši konteineru un gandrīz trīs tūkstoši degvielas cisternu ASV un citu alianses valstu vajadzībām, kas Latvijas ekonomikai ir devis 7,62 miljonus latu.
NATO arī finansē Lielvārdes infrastruktūras attīstības projektu, kā dēļ tiek veidots NATO un nacionālajām prasībām atbilstošs lidlauks. Latvijas uzņēmēji šā projekta ietvaros jau apguvuši 23 miljonus latu.
Starp Latvijas ieguvumiem minama arī NATO nodrošinātā gaisa telpas patrulēšana un mācību rīkošana, turklāt valsts saņem ASV finansiālo un ekipējuma atbalstu.
Savukārt Latvijas ieguldījums NATO dažos faktos nav tik glaimojošs. Pašlaik Latvija aizsardzības budžetam velta 1,1% no IKP, un tas ir trešais zemākais atvēlētais finansējums starp 28 NATO dalībvalstīm. NATO gan uzskata, ka valstij aizsardzībai būtu jāvelta 2% no IKP.
Lai arī Latviju drīzumā sagaida kārtējā budžeta konsolidācija, Spolītis uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir plāns, kā pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no IKP.
Pēc bruņoto spēku lieluma Latvijai ir otrs zemākais rādītājs starp NATO dalībvalstīm, proti, pašlaik Latvijas bruņotajos spēkos iesaistījušies apmēram 15 tūkstoši profesionālā dienesta karavīri un zemessargi.
Aizsardzības ministrija atzīst, ka turpmākajos četros gados Latvija spēs izpildīt tikai vienu trešdaļu no NATO saistībām.