Apstiprina sabiedrisko mediju attīstības darba grupas sastāvu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien apstiprināja darba grupas sastāvu sabiedrisko mediju attīstības jautājumu risināšanai.

Darba grupas uzdevums būs līdz decembra beigām piedāvāt "sabiedrības interesēm atbilstošu sabiedrisko mediju nākotnes vīziju".

Darba grupas stratēģiskie uzdevumi būs izstrādāt priekšlikumus elektronisko mediju vienotai struktūrai un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iespējamajam apvienošanas modelim.

Ekspertu un politiķu redzeslokā būs arī jautājumi par apraides pakalpojumu pieejamību un Nacionālās radio un televīzijas padomes turpmāko darbību. Tāpat darba grupa spriedīs par nacionālā pasūtījuma koncepcijas pilnveidošanu un izvirzīs priekšlikumus jaunajam Elektronisko mediju likumam.

Darba grupā ir iekļauti deputāti Uldis Ivars Grava (JL), Anta Rugāte (TP), Jānis Strazdiņš (ZZS), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), kā arī frakcijas "Saskaņas centrs" konsultants mediju jautājumos Vadims Baraņņiks. Tāpat darba grupā būs Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters, Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Lūkina, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" tehniskā direktora vietnieks Uldis Lavrinovičs, Tieslietu ministrijas pārstāve Baiba Lielkalne, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kā arī mediju eksperti Arvils Ašeradens, Inta Brikše, Aija Cālīte-Dulevska, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko un Anda Rožukalne.

Paredzēts, ka darba grupa uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ, kad arī plānots apstiprināt darba grupas vadību.

Koalīcijas frakcijas ir paudušas vēlmi, lai darba grupas vadību uzņemas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL).

Deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) iebilda pret deputāta Ulda Ivara Gravas (JL) iekļaušanu darba grupā, jo viņš, aiziedams no Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amata, "atstājis šo iestādi lielos parādos".

Deputāti arī tika iepazīstināti ar Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) ģenerāldirektora Žana Revilona (Jean Reveillon) vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), kurā viņš pauž bažas par darba grupas izveidošanu, "kuras uzdevums ir izmeklēt un, iespējams, īstenot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu".

"Mūs neuztrauc darba grupas izveide, jo šādai svarīgai organizācijas reformai ir nepieciešama izpildvaras (valdības) pārbaude un debates parlamentā. Mūsu satraukums pamatojas uz to, ka, ja mūsu rīcībā esošā informācija ir pareiza, darba grupā nav neviena pārstāvja no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vai no Nacionālās radio un televīzijas padomes," norāda EBU ģenerāldirektors.

Revilons norāda, ka "tas atstās sliktu iespaidu uz politisko kultūru Latvijā". Turklāt "valsts raidorganizāciju pamatprincips noteic, ka skaidri un redzami jānodala politiskās intereses no valsts raidorganizāciju pilnvarām". Valsts mediju un to vadības neatkarība ir neatņemama sastāvdaļa vārda brīvības un mediju plurālisma garantēšanā. Šāda neatkarība ir stabilas demokrātijas svarīgākā pazīme, uzsver Revilons.

"Pretnostatījumā jebkura politiska iejaukšanās Latvijas raidorganizāciju sistēmas vadībā, darbībā vai finansēšanā, kuras rezultātā sabruktu valsts raidorganizācijas Latvijā, būtu ne tikai bezprecedenta gadījums visā Eiropā, bet tas nodarītu arī lielu politisku kaitējumu Latvijas valsts reputācijai," pauž EBU ģenerāldirektors.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Circene informēja, ka NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece tika izvirzīta darba grupas sastāvā tikai pēc viņas individuālas sarunas ar NRTP priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu, bet aicinājumam deleģēt darba grupā pārstāvjus no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio NRTP esot ignorējusi.

Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektores Guntas Līdakas kandidatūru iekļaušanai darba grupā Augusts Brigmanis (ZZS) izvirzīja tikai šodienas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais