Krīzes dēļ un samazinātā budžeta dēļ vairākās institūcijās darbu zaudējuši ierēdņi, kuri iepriekš strādājuši ar valsts noslēpumus saturošu informāciju, šorīt intervijā "Latvijas radio" sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.
Šāda informācija joprojām interesē ārvalstu spiegus, tāpēc "tas ir riska faktors", ka šādi cilvēki paliek bez darba. "Ir grūti to ietekmēt, jāpaļaujas uz likumu un šo darbinieku godaprātu," sacīja Kažociņš.
SAB vadītājs nenoliedz, ka ārvalstu izlūkdienestu aktivitāte Latvijā pieauga pēdējos gados, pašlaik to interešu lokā ir ekonomiskie apstākļi Latvijā, sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, citas lietas.
Pēc Kažociņa teiktā, visaktīvāk Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, darbojas Krievijas izlūkdienesti. No Krievijas vēstniecības ir ir izraidītas personas, kas bijušas saistītas ar izlūkdienestiem, taču "Krievijas nav vienīgā valsts, kas par mums interesējas", sacīja SAB direktors, citas valstis vārdā nenosaucot.
Viņš atgādināja pēdējo skaļāko spiegu skandālu - bijušā Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības dienesta vadītāja Hermana Simma lietu. Viņš tika atzīts par vainīgu valsts nodevībā un notiesāts uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem cietumā.
Igaunijas drošības policijas informācija liecina, ka Simms no 1995. līdz 2008.gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādāja tūkstošiem slepenu dokumentu, tajā skaitā - ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītus materiālus, kuri Igaunijai bija pieejami tikai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem.
"Diez vai viņš ir vienīgais," sacīja Kažociņš un piebilda, ka Krievijas interese un spiegošana Baltijas valstīs turpinās, ko apstiprina kaut vai Krievijas militārie vingrinājumi Baltijas valstu pierobežā. "Mani šie vingrinājumi pārsteidz," sacīja SAB vadītājs. "Man ir savs viedoklis par to militārajiem mērķiem, taču to es izteiktu Nacionālās Drošības padomē."