Vides aizsadzības un attīstības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) nepiekrīt Pasaules Dabas fonda (PDF) pētījuma "Baltijas jūras pārskata 2011" rezultātiem par Latviju kā Baltijas jūrai nedraudzīgu valsti – Latvijas veiktās aktivitātes liecinot, ka tā ir viena no draudzīgākajām valstīm Baltijas jūrai.
Vējonis aģentūrai BNS ar padomnieces sabiedrisko attiecību jautājumos Maijas Pētermanes starpniecību norādīja, ka PDF ir pelnījis cieņu un pateicību par to, ka tur roku uz pulsa vides aizsardzības jomā un seko līdzi šajā jomā aktuālajam, tomēr viņš nepiekrīt pētījuma secinājumiem par Latviju kā Baltijas jūrai nedraudzīgu valsti.
"Mēs esam pieņēmuši normatīvos aktus par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros, ostās ir sakārtota notekūdeņu pieņemšanas sistēma, pēdējos gados ne tikai piejūras reģionos, bet arī visā Latvijā īstenoti vairāki ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, kuru ietvaros būvētas jaunas un atjaunotas vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas," pavēstīja Vējonis.
Tāpat ministrs atgādināja, ka šopavasar valdība pieņēma piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, kuru mērķis ir veicināt līdzsvarotu, vidi saudzējošu un ekonomiski pamatotu Baltijas jūras piekrastes apsaimniekošanu un attīstību.
"Viss iepriekš minētais un vēl citas aktivitātes liecina, ka Latvija gluži pretēji pētījumā minētajam ir viena no draudzīgākajām valstīm Baltijas jūrai," sacīja Vējonis.
Jau vēstīts, ka Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojums "Baltijas jūras pārskats 2011" liecina, ka Latvija kopvērtējumā par padarīto Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā ieguvusi pēdējo vietu starp ES valstīm, pēc sevis atstājot Krieviju.
"Baltijas jūras pārskatā 2011" izvērtēts, kādā mērā ap Baltijas jūru esošās valstis izpilda savas apņemšanās ieviest vides pasākumus, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Šā gada pārskatā mērīti deviņu reģiona valstu vides sasniegumi piecās jūras vides kvalitātei nozīmīgās jomās ‒ eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība, jūrniecība un integrēta jūras pārvaldība.
Pārskata dati liecina, ka Vācija un Zviedrija ziņojumā aplūkotajās jomās pagaidām ir darījušas visvairāk, katra saņemot 39 punktus – gandrīz pusi no maksimālā punktu skaita. No pārskatā iekļautajām valstīm Latvija daudzās pozīcijās ieguvusi minimālo punktu skaitu, kopvērtējumā iegūstot 19 no iespējamajiem 79 punktiem.