VIDEO. Jānis Kasalis: Latvijas ostas riskē zaudēt Centrālāzijas kravas
Ja Latvija vienpusēji ierobežotu tranzītu no Krievijas, mēs varētu zaudēt arī kravas no Centrālāzijas, jo tās uz Latvijas ostām nonāk caur Krieviju. Sarunā ar “nra.lv” to norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Jānis Kasalis, skaidrojot, kāpēc graudu tranzīta jautājums ir svarīgs valsts tautsaimniecībai.
Jānis Kasalis sarunā skaidroja, ka stividorkompānijas ir uzņēmumi, kas strādā ostās un iekrauj vai izkrauj kuģu kravas. Latvijā ir trīs lielās ostas - Rīga, Liepāja un Ventspils - un aptuveni septiņas mazās ostas, tostarp Skulte, Salacgrīva un Mērsrags. Asociācijas biedri ir gandrīz visi šajās lielajās ostās strādājošie uzņēmumi, tāpēc asociācija var runāt par ostu kopējo situāciju un interesēm.
Kasalis norādīja, ka jautājums par tranzīta kravām nav jauns, tas ik pa laikam kļūst aktuāls, tuvojoties vēlēšanām vai citiem politiski nozīmīgiem notikumiem, un līdzīga situācija bija arī pirms aptuveni trim gadiem. Viņš uzsvēra, ka runa šajā jautājumā ir ne tikai par kravām no Krievijas vai Baltkrievijas, bet arī par kravām no Centrālāzijas, tostarp Kazahstānas, kas tiek vestas caur Baltijas koridoru un Latvijas ostām.
Arī kravu daudzveidība ir plašāka nekā tikai graudi, jo, piemēram, lauksaimniecības preces ietver vairāk nekā 20 dažādas preču nomenklatūras. Kasalis piebilda, ka tautsaimniecībai neapšaubāmi svarīga ir katra krava, ko pārkrauj Latvijas ostās.
Kasalis skaidroja, ka stividorkompānijas nav loģistikas, ekspeditoru vai tirdzniecības uzņēmumi, tāpēc ar kravu īpašniekiem tiešā veidā parasti nesadarbojas. “Šī krava, ar ko mēs strādājam, viņa ir pārsvarā Rietumu uzņēmumiem piederoša krava,” sacīja Kasalis.
Runājot par sadarbības tranzītvalstīm, Kasalis uzsvēra, ka Latvija ar Centrālāzijas kravām strādājusi jau vēsturiski. Viņš norādīja, ka, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna ir svarīgas pasaules tirgiem, un Latvija jau iepriekš ir bijusi to izeja uz Baltijas jūru un tālāk uz Eiropas valstīm vai Ķīnu. “Un tas ir vienmēr bijis mūsu tirgus, pie kā mēs strādājam, ieguldām savus resursus, ar viņiem sadarbojoties,” sarunā teica Kasalis.
Uz jautājumu, ko nozīmētu tranzīta pārtraukšana, asociācijas prezidents atbildēja, ka asociācija analizējusi dažādus scenārijus. Viņš norādīja, ka tad, ja valsts mēģina starptautiskajā tirdzniecībā ieviest vienpusēju kārtību, kas bieži neatbilst starptautiskajām vai Eiropas Komisijas normām, tā nonāk uzmanības centrā kā valsts, kas rīkojas pretēji saviem sadarbības partneriem un sabiedrotajiem.
“Ja mēs skatāmies konkrēti Krievijas virzienā un sākam kaut ko vienpusēji ierobežot, mēs pārsvarā riskējam pazaudēt tās kravas, kas nāk no Centrālāzijas, tai skaitā Kazahstānas, jo viņas visas diemžēl pie mums nonāk caur Krieviju,” norādīja Kasalis.
