Jaunais režisors, filmas "Es gribu tavu meiču" autors Miks Ozoliņš izplatījis atklātu vēstuli, kurā pauž nožēlu par Latvijas kinokritiķu un sabiedrības atsvešinātību.
Šo vēstuli M. Ozoliņš nosūtījis arī Kultūras ministram un Nacionālā kino centra direktorei, lai paustu viedokli par pastāvošo sistēmu Latvijā.
"Man varbūt vēl nav daudz gadu, bet man ir kas cits. Man ir liela vēlme šīs attiecības uzlabot un, ja ne uzbūvēt no jauna, tad vismaz saknē izmainīt iesīkstējušo, augstprātīgo, personisko blatu un „roka roku mazgā“ sistēmu. Man nav pretenziju pret to, ka filma „Es gribu tavu meiču!“ netika izvirzīta nevienā no „Lielā Kristapa“ nominācijām. Bet snobi, kuri jaunpienācējus sūta spēlēties uz citu smilšukasti, manī izraisa nožēlu. Latvijas kino elites augstprātību lieliski demonstrē NKC darbinieces atbilde manai vecmammai. Interesējoties par filmas izrādes laiku festivāla panorāmas skatē, atbilde skanēja "filma šobrīd jau ir sākusies, bet jūs neko neesat zaudējusi, tā filma jau nav skatāma!". Klikšķis un pīkstieni klausulē," vēstulē raksta jaunais režisors.
"Tā sanācis, ka Latvijas kino birokrāti apņirdz visu, ko sabiedrība atzīst par labu esam. Un diemžēl arī otrādi. Viņi nekautrējas skatītājus dēvēt par "pelēko masu", un sūkstās, ka tā nav spējīga novērtēt "augsto mākslu". Būtībā Latviešu filmu industrija ir nodzīta pagrīdē, šauras kritiķu elites gaumes gūstā, un balvu skaits nacionālajā festivālā ir apgriezti proporcionāls uz filmu pārdoto biļešu skaitam," teikts vēstulē.
Vēstulē noslēgumā M. Ozoliņš aicina kultūras ministru, atbildīgās amatpersonas un visus, kam tas svarīgi, izvērtēt Nacionālā kino centra darbību un lietderību, kā arī pauž cerību, ka Latvijas kino ierēdniecības sistēma varēs nokāpt no pašu uzceltā pjedestāla, iznākt no lepnības nama, ieskatīties spogulī un pavērsties ar seju pret sabiedrību.