Pagaidu aizsardzību bērnu vecāki nereti izmanto sev labvēlīga rezultāta gūšanai
Praksē ir daudz gadījumu, kad pagaidu aizsardzība tiek lūgta nepamatoti, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atzina Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja Iveta Gedus.
Komisijas sēdes darbakārtībā bija tēma par situāciju vardarbības draudu novēršanā un pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanā.
Sēdes laikā radās neliela diskusija par bērnu atstāšanu pie iespējamā varmākas.
Geduss norādīja, ka šajā jomā nevar skatīties no viena skatupunkta, jo diemžēl praksē ir daudz gadījumu, kad pagaidu aizsardzība tiek lūgta nepamatoti, proti, lai panāktu kādu sev vēlamu rezultātu. Galvenie gadījumi ir vēlēšanās panākt izdevīgāku laulības šķiršanu un mantisko jautājumu atrisināšanu. "Principā nekādas vardarbības ģimenē nav, un tikai, lai panāktu šo rezultātu, tiek lūgta pagaidu aizsardzība," uzsvēra Gedus.
Šādos gadījumos var nonākt pretējā grāvī, jo "atņemam bērnus principā nevainīgam cilvēkam". Šādos gadījumos varmāka patiesībā ir pati aizsardzību lūdzošā persona, kura vienlaikus manipulē ar bērniem. "Šī problēma ir jāskatās no visiem aspektiem un situācijām," piebilda amatpersona.
Valsts policijas (VP) komisijā prezentētā informācija liecina, ka VP šogad sešos mēnešos saņemts 751 tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pērn kopumā saņemti 1342 lēmumi.